Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pagājušā gada pašvaldību vēlēšanās CVK kā brīvprātīgie novērotāji reģistrējās 132 iedzīvotāji.
FOTO: Lita Krone/ LETA
Atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma 18.pantam balsošanai iecirknī var sekot vēlētāju pilnvaroti novērotāji. Par Centrālās vēlēšanu komisijas brīvprātīgo novērotāju šā gada Saeimas vēlēšanās var pieteikties jebkurš, kas vēlēšanu norises dienā jeb 4.oktobrī būs sasniedzis vismaz 16 gadu vecumu.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa norāda: iespēja novērot vēlēšanu norisi un balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņos ir viens no demokrātisku vēlēšanu priekšnosacījumiem. Vēlēšanu novērošana palīdz veicināt sabiedrības uzticēšanos vēlēšanu rezultātiem un ir viens no elementiem, kas padara vēlēšanu rezultātus leģitīmus. "Mēs arī mēdzam jokot, ka vēlēšanu novērotāji ir vēlēšanu komisiju labākie draugi, tādā nozīmē, ka palīdz nekļūdīties, un, ja tomēr vēlēšanu iecirkņu komisiju darbinieki lielā darba apjoma vai uztraukuma dēļ kaut ko piemirst, novērotāju pienākums ir par to atgādināt un lūgt iecirkņa komisijas priekšsēdētājam šo nepilnību novērst," piebilst CVK pārstāve.
Latvijā iespēja novērot vēlēšanas pastāv jau vairāk nekā divdesmit gadus, kopš Atmodas laika. Tiesības novērot vēlēšanu norisi un balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņos šajā laikā ir bijusi partiju, partiju apvienību vai vēlētāju apvienību pilnvarotajiem novērotājiem, kuru kandidātu saraksti ir reģistrēti attiecīgajām vēlēšanām.
Savukārt projektu "Brīvprātīgie vēlēšanu novērotāji" Centrālā vēlēšanu komisija īsteno kopš 2010.gada Saeimas vēlēšanām, un šogad ir septītā reize, kad iedzīvotāji ir aicināti kļūt par brīvprātīgajiem novērotājiem. Projekts ir darbojies ne tikai 2010. un 2011.gada Saeimas vēlēšanās, bet iedzīvotājiem ir bijusi iespēja novērot arī pašvaldību vēlēšanas un divas tautas nobalsošanas.
K.Bērziņa norāda: šis projekts dod iespēju iesaistīties vēlēšanu novērošanā arī tiem iedzīvotājiem, kuri nevēlas vēlēšanās pārstāvēt kādu partiju, partiju apvienību vai vēlētāju apvienību. "Projekta iecere mums radās laikā, kad Latvijā bija ekonomiskā krīze, tāpēc ļoti daudzi iedzīvotāji tolaik neuzticējās ne parlamentam, ne valdībai, ne valsts iestādēm. Ar šo projektu mēs gribējām mazināt sabiedrības aizspriedumus pret vēlēšanām, ļaut ikvienam pārliecināties, ka vēlēšanas Latvijā notiek godīgi un vēlēšanu rezultāti tiek saskaitīti atbilstoši vēlētāju lemtajam," stāsta CVK Informācijas nodaļas vadītāja.
Centrālajā vēlēšanu komisijā 10.Saeimas vēlēšanās kā brīvprātīgie novērotāji bija reģistrējušies 218 iedzīvotāji, 11.Saeimas vēlēšanās – 92 iedzīvotāji. Savukārt pagājušā gada pašvaldību vēlēšanās CVK reģistrējās 132 iedzīvotāji.
Iespēja pašam pārliecināties par rezultātu ticamību
Kā informē K.Bērziņa, katram iedzīvotājam, kurš piesakās kļūt par vēlēšanu novērotāju, ir sava motivācija. Kāds grib pārliecināties par to, ka vēlēšanu iecirknī viss tiešām notiek godīgi un atbilstoši likumam, kādu pieteikties par novērotāju mudina interese iepazīt šo procesu no citas puses, paskatīties, cik viegli vai grūti ir, piemēram, skaitīt balsis. Ir arī gadījumi, kad pretendents savu vēlmi novērot vēlēšanas pamato ar vēlēšanos kļūt par starptautisko novērotāju un vēlas iegūt pieredzi.
"Vēlēšanu novērotāji ir vēlēšanu komisiju labākie draugi."
Tomēr CVK iesaka visiem, kam liekas, ka vēlēšanu rezultātus ir ļoti viegli viltot vai ka rezultāti netiek saskaitīti pareizi, pieteikties vai nu darbā vēlēšanu iecirknī, vai kļūt par vēlēšanu novērotāju. Jo tikai šajā gadījumā būs iespējams iegūt izpratni par to, cik neiespējami Latvijā tas ir. K.Bērziņa turpina: "Mēs varētu stāstīt katru dienu, ka Latvijā vēlēšanu sistēma ir sakārtota tā, ka vēlēšanu rezultātu viltošanas iespēja ir samazināta līdz minimumam, bet cilvēkus pārliecina tikai pašu pieredze. Jo vairāk cilvēku zinās, kā tiek organizēts darbs vēlēšanu iecirknī, kā tiek skaitītas balsis, jo uzticamība vēlēšanu rezultātiem būs augstāka. Jo vairāk zināšanu par kādu jautājumu mums ir, jo mazāka iespēja, ka ticēsim stereotipiem vai nepatiesībām."
Vai vēlēšanu novērotājs var kļūt par komisijas locekli nākotnē?
K.Bērziņa norāda: vēlēšanu novērošana un darbs vēlēšanu komisijā nav tieši saistīti, līdz ar to, lai kļūtu par vēlēšanu komisijas locekli, nav obligāti nepieciešama vēlēšanu novērotāja pieredze. Tajā pašā laikā vēlēšanu komisijas locekļa amats Latvijā ir vēlēts amats, tāpēc nevar izslēgt, ka kādreiz pieredze novērošanā var palīdzēt tikt ievēlētam vēlēšanu komisijā, jo nepieciešamo zināšanu un iemaņu apjoms vēlēšanu komisijas loceklim un novērotājam ir līdzīgs. "Katrā ziņā, ja cilvēks ir bijis vēlēšanu novērotājs, viņš noteikti ir aktīvs, ar atbildības sajūtu pret valsti, jo viņam nav vienalga, kā lietas notiek. Un šīs ir īpašības, kuras mēs vēlamies redzēt arī vēlēšanu komisijas locekļos un darbiniekos," akcentē K.Bērziņa.
Kas jādara, lai kļūtu par brīvprātīgo vēlēšanu novērotāju?
Lai piedalītos brīvprātīgā vēlēšanu novērošanā šajās Saeimas vēlēšanās, ir jāpiesakās līdz 2.oktobrim un jāveic divi soļi:
Pirmkārt, jāapgūst Centrālās vēlēšanu komisijas interaktīvais mācību kurss "Saeimas vēlēšanu kārtība". Nepieciešamais laiks kursa apguvei ir aptuveni 1 stunda.
Otrkārt, mācību kursa noslēgumā jāizpilda reģistrācijas pieteikums un jāizvēlas vēlēšanu iecirknis, kurā vēlas novērot vēlēšanas. Vēlēšanu iecirkņu saraksts pieejams šeit.
Pēc minēto nosacījumu izpildes uz reģistrācijas pieteikumā norādīto e-pasta adresi Centrālā vēlēšanu komisija nosūtīs 12.Saeimas vēlēšanu novērotāju pilnvaru. Pilnvara būs sagatavota elektroniski un ir derīga bez paraksta. Tā jāizdrukā un vēlēšanu iecirknī jāuzrāda kopā ar personu apliecinošu dokumentu (pasi vai personas apliecību).
