NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Vineta Vilcāne
speciāli LV portālam
28. martā, 2014
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Eiropas Savienība
1
2
1
2

Jau šosvētdien tiks „laupīta” stunda miega

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Šajā svētdienā notiks pāreja uz vasaras laiku. Tiesiskais regulējums nosaka, ka pulksteņu rādītāji plkst. 3.00 jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Protams, to var izdarīt arī vakarā vai no rīta pamostoties.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Pulksteņus ik pavasari un rudeni pārgroza aptuveni 70 pasaules valstīs. Latvijā vasaras laiku pirmo reizi ieviesa 1981.gadā, kad Padomju Savienība nolēma pieskaņoties lielai daļai pasaules valstu un notika pāreja uz vasaras laiku. Pāreja uz vasaras laiku un no tā tiek pamatota ar ekonomiskā labuma gūšanu. Tomēr laika maiņai ir arī savi mīnusi.

Visās Eiropas Savienības dalībvalstīs vienotu praksi pārejai uz vasaras laiku un atpakaļ nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra Direktīva 2000/84/EK. Latvijā pāreju uz vasaras laiku paredz MK noteikumi Nr.1010. Tie noteic, ka pāreja uz vasaras laiku notiek marta pēdējā svētdienā plkst. 3.00, pulksteņa rādītājus pagriežot par vienu stundu uz priekšu. Savukārt pāreja no vasaras laika notiek oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4.00, pulksteņa rādītājus pagriežot par vienu stundu atpakaļ.

Tātad šajā svētdienā, 30.martā, pulksteņa rādītāji ir jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Savukārt pāreja no vasaras laika šogad notiks 26.oktobrī, kad tiks iegūta "liekā" stunda miegam.

Ideja par vasaras laiku radusies jau 18.gadsimta beigās Bendžamina Frenklina, ASV sūtņa Francijā, uzrakstītās esejas iespaidā. Veicot vienkāršus matemātiskus aprēķinus, B.Frenklins secināja, ka Parīzes iedzīvotāji nelietderīgi izlieto līdzekļus, ejot gulēt pēc pusnakts un mostoties ap pusdienām, laikā no 20.marta līdz 20.septembrim nelietderīgi dedzinot sveces un petrolejas lampas.

Latvijas iedzīvotāji neatbalsta pulksteņa griešanu

Aizvadītajā nedēļā noslēdzās Ekonomikas ministrijas veiktā aptauja, kurā Latvijas iedzīvotāji tika aicināti piedalīties, paužot viedokli par pastāvošo praksi pavasarī pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties Latvijas laika joslā. Aptauja pēc Eiropas Komisijas (EK) ierosinājuma notika arī pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, lai noskaidrotu pārejas uz vasaras laika ietekmi uz ES iekšējo tirgu un viedokli, ja Eiropā nebūtu harmonizēta un obligāta vasaras laika piemērošana.

Latvijā aptaujā piedalījās 6244 respondenti, no tiem 4728 privātpersonas, 606 komersanti, 804 valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji un 106 nevalstisko organizāciju pārstāvji. Rezultāti liecina, ka divas trešdaļa Latvijas aptaujas dalībnieku līdzšinējo kārtību neatbalsta un uzskata, ka Latvijai būtu jāpāriet uz vasaras laiku un tajā jāpaliek pastāvīgi, jo šī laika josla ir atbilstošāka.

Uz jautājumu "Vai Jūs esat apmierināti ar esošo praksi Latvijā un Eiropā pavasarī vienoti pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties savā laika joslā?" 3418 respondenti atbildēja, ka ir ļoti neapmierināti; 1299 – ir neapmierināti; 239 – ne apmierināti, ne neapmierināti; 371 – apmierināts; 909 – ļoti apmierināti un 8 respondentiem nebija konkrēta viedokļa.

"Pāreja uz vasaras laiku un no tā notiek visā Eiropas Savienībā."

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena informē: "Aptaujas rezultāti uzrāda pietiekami atšķirīgus viedokļus par ieguvumiem un zaudējumiem dažādās personu grupās, gan arī tautsaimniecības nozarēs. Kā galvenos trūkumus laika maiņai aptaujātie min dabisko bioritmu traucējumus, kas ietekmē darba izpildes kvalitāti un efektivitāti, savukārt kā ieguvumus - garākus vakarus saules gaismā un elektroenerģijas ietaupījumu."

Šobrīd Latvijā nav veikti pētījumi par pārejas uz vasaras laiku ietekmi uz valsts tautsaimniecību, cilvēku veselību un citām jomām. Kā argumenti ieguvumiem un zaudējumiem tiek minēti sabiedrības un dažādu nozaru pārstāvju aptauju rezultāti un ekspertu viedokļi.

Latvija Eiropas Komisijai ir nosūtījusi respondentu pausto viedokli, to darīs arī pārējās aptaujā iesaistītās valstis. Pēc datu apkopošanas EK pieņems lēmumu šobrīd spēkā esošo direktīvu atcelt vai turpināt pāreju uz vasaras laiku. Atceļot direktīvu, iespējami divi scenāriji – katrai dalībvalstij tiks atļauts izvēlēties, vai veikt laika pāreju, vai arī tiks noteikts, ka visā ES laika maiņa nenotiks un jāpaliek pie vasaras laika. Kādas sekas būtu direktīvas atcelšanai, šobrīd vēl nevar prognozēt.

E.Urpena norāda: "Lai neradītu papildu šķēršļus un administratīvās izmaksas, Latvija atbalsta vienotu rīcību ES līmenī un, izvērtējot visus ieguvumus un zaudējumus, ko Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai kopumā rada laika pāreja, Ekonomikas ministrija rosina Eiropas Komisiju apsvērt iespēju, ka notiek pāreja uz vasaras laiku un tāda kārtība tiek saglabāta pastāvīgi."

Ieguvumi un zaudējumi

Informējot par veiktās aptaujas rezultātiem, Ekonomikas ministrija sniegusi ieskatu respondentu minētajos zaudējumos un ieguvumos laika maiņas dēļ vairākās nozarēs. Kā ieguvums lauksaimniecībā tiek minēta iespēja vasarā darbus uzsākt agrāk, kad gaisa temperatūra ir relatīvi zemāka nekā dienas vidū. Savukārt negatīvu iespaidu laika pārbīde atstāj uz lauksaimniecības dzīvniekiem. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Pārtikas un vides higiēnas institūta viesdocente Iveta Kociņa norāda: "Līdzīgi kā cilvēki, arī dzīvnieki izjūt laika pāreju no ziemas uz vasaras laiku, jo pulksteņa laika pārbīde izjauc organisma ierasto bioloģisko ritmu, kam organisms ir pedantiski pielāgojies iepriekšējā laika periodā. Tas neapšaubāmi rada īslaicīgāku vai ilglaicīgāku stresu, kas savukārt var ietekmēt dažādu fizioloģisko procesu norisi, piemēram, gremošanas sistēmas darbību, vielmaiņas procesu intensitāti, produktivitāti, var arī radīt īslaicīgas dzīvnieku uzvedības izmaiņas. Ir nepieciešams zināms laika periods, īpaši intensīvās ražošanas sistēmās turētiem lauksaimniecības dzīvniekiem, lai tie spētu pielāgoties jaunajam dzīves ritmam. Šajā laikā neirologi cilvēkiem iesaka nodoties patīkamām nodarbēm un pēc iespējas izvairīties no stresa situācijām, savukārt dzīvnieku īpašnieks varētu pasargāt savus dzīvniekus no laika pārbīdes radītā nevajadzīgā stresa, koriģējot dzīvnieku barošanas, slaukšanas, novietnes tīrīšanas un citus laikus. Tādējādi dzīvniekiem tiks dota iespēja pakāpeniski adaptēties un saskaņot sava organisma bioloģisko ritmu ar mūsu veikto laika pārbīdi."

"Latvijas iedzīvotāji vēlas palikt vasaras laikā."

Enerģētikas sektorā kā ieguvums tiek minēta enerģijas ekonomija, kuru izjūt privātpersonas, savukārt valstiskā līmenī ekonomija ir nebūtiska. Būvniecības nozares pārstāvji norādījuši, ka pāreja uz vasaras laiku pozitīvi ietekmē darba ražīgumu un ļauj darbus organizēt divās maiņās. Komersanti atzīmējuši, ka, atceļot pāreju uz vasaras laiku, varētu sadārdzināties būvniecības izmaksas.

Saimnieciskās darbības veicēji vasaras laika periodā novērojuši nelielu elektroenerģijas patēriņa ietaupījumu. Ieguvumus saskata tūrisma nozares pārstāvji. Pārejot uz vasaras laiku, ir iespēja pagarināt atsevišķu pakalpojumu sniegšanas ilgumu, jo gaišajā laikā vērojams cilvēku aktivitāšu pieaugums ārpus telpām.

Transporta jomas pārstāvjiem svarīga ir harmonizēta pieeja laika maiņai Eiropas Savienības teritorijā, jo tiek novērots administratīvais slogs tiem komersantiem, kuri sadarbojas ar to valstu komersantiem, kurās pāreja uz ziemas un vasaras laiku nenotiek.

"Ideja par vasaras laiku radusies jau 18.gs. beigās."

Arī veselības jomā ir gan ieguvumi, gan zaudējumi. Papildu gaisma pēcpusdienās veicina psiholoģisko un fizisko veselību. Gaišās vakara stundas mudina iedzīvotājus nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm svaigā gaisā. Atsevišķiem cilvēkiem laika maiņa rada disbalansu fizioloģiskajā diennakts ritmā un var izraisīt miega traucējumus, kam savukārt ir ietekme uz uzmanību un modrību. Laika maiņa ietekmē arī cilvēkus ar psihiskās veselības traucējumiem.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents un ģimenes ārsts Pauls Princis norāda, ka savā ārsta praksē nav novērojis, ka laika maiņa būtiski ietekmētu pacientu pašsajūtu, nedaudz vairāk laika maiņa varētu iespaidot gados vecākus cilvēkus. Diskomforta sajūta varētu būt pirmās divas līdz trīs dienas pēc laika pārbīdes. P.Princis atzīmē: "Cilvēka organisms spēj pielāgoties laika maiņai, cilvēka bioloģiskais pulkstenis netiek pārgriezts, tiek mainīts ārējais laiks, notiek pielāgošanās sabiedriskajai dzīvei."

Ja pulksteņa pagriešana ir radījusi nesaprašanu par to, cik ir pareizs laiks citviet pasaulē, to var noskaidrot, ieskatoties mājaslapā timeanddate.com.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI