NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
27. janvārī, 2014
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: E-vide
2
2

VID sola atbalstu tiem, kas nodokļus vēlas maksāt, un neiecietību pret izvairīšanos

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika; Avots: VID

Pagājušajā gadā Valsts ieņēmuma dienests (VID) pārsniedza ieņēmumu plānu. Šim gadam savukārt plānots kāpums, jau salīdzot ar pērnā gada faktiskajiem ieņēmumiem. Summā lielākais pieaugums paredzēts no pievienotās vērtības nodokļa un algas nodokļiem. Šie maksājumi atspoguļo arī ēnu ekonomikas ietekmi, kura, sagaidāms, turpinās mazināties. Nodokļu administrācijas prioritātēs ir VID sniegto pakalpojumu paplašināšana un to uzlabošana – nodokļu maksātāja labumam un ieinteresētībai. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka nebūs pretimnākšanas tiem, kas nevēlas ievērot nodokļu likumus.

Pagājušajā gadā VID administrēto budžeta ieņēmumu (nodokļu un citu maksājumu) plāns ir pārsniegts par 4,5%, virs plāna iekasēti 205 miljoni latu (291,7 miljoni eiro). Nodokļi iekasēti par 3,6% vairāk, nekā bija plānots. Vislabāk ir veicies pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumos un darba algas nodokļos (iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)). Katrā no tiem ieņēmumi pārsnieguši plānotos par vairākiem desmitiem miljonu latu.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone tieši šo nodokļu labajos rādītājos saskata priekšnoteikumus tam, lai varētu domāt, ka Latvijā turpina sarukt ēnu ekonomika. Aplokšņu algas korelējas ar ēnu ekonomiku, jo, lai ieliktu kādu naudu aploksnē, ir nepieciešama melnā kase, melnā nauda, pie kuras visbiežāk tiek arī caur PVN izkrāpšanu.

Atsevišķos nodokļos paredzētie ieņēmumi tomēr nav izpildījušies. Viens no tiem - uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), kura 2013.gada plāna izpildei pietrūka 17 miljonu eiro (apmēram, 5%.) Analizējot iemeslus (šo nodokli uzņēmēji maksā avansā), secināts, ka 2013.gads uzņēmumiem nav bijis tik veiksmīgs, kā sākotnēji cerēts, maksājot nodokli avansā. Taču, kā norāda I.Pētersone, īpašam uztraukumam nevajadzētu būt, jo UIN saistīts arī ar investīcijām, kam ir nodokļa atbrīvojums. Analizējot gada pārskatus un ienākumu deklarācijas, secināts, ka beidzot ir atveseļojušies arī liela daļa uzņēmumu, komersantiem ir ticība nākotnei, tiek veiktas investīcijās, kas arī samazina UIN ieņēmumus budžetā.

Šim gadam ieņēmumu plāns salīdzinājumā ar pagājušā gada faktiski izpildīto ir par 4% lielāks, naudas izteiksmē tie ir nepilni 300 miljoni eiro. Ļoti liels pieaugums ieplānots no PVN - 113 miljoni eiro, arī algas nodokļos (IIN – par 31 miljoniem eiro vairāk, VSAOI – par 46 miljoniem). Gandrīz 33 miljoni eiro paredzēti no jaunā – subsidētās enerģijas nodokļa.

VID prioritātes 2014.gadā

Nodokļu iekasēšanas pilnveidošana, VID sniegto pakalpojumu paplašināšana un kvalitātes uzlabošana, sadarbības attīstība ar nevalstisko sektoru un VID darbības efektivitātes paaugstināšana – ir nodokļu administrācijas četri galvenie darbības virzieni, kuriem pamats ir ielikts jau pagājušajā gadā.

VID sadarbībā ar nodokļu maksātāju arī turpmāk būs svarīga paša nodokļu maksātāja attieksme, kā formulē I.Pētersone, nodokļu maksāšanas kultūra. Tas nozīmē - ja nodokļu maksātājs pilda savus likumā noteiktos pienākumus, VID maksimāli sniedz visu nepieciešamo atbalstu. Ja nevēlas maksāt nodokļus, tad jārēķinās ar kontroli un citām iespējamām sekām, nepieciešamības gadījumā arī kriminālprocesuālām darbībām. Tāpēc paredzēts palielināt arī parādu piedziņas efektivitāti un ieviest jaunas metodes, lai nebūtu liela vēlme kļūt par nodokļu parādnieku. Jo, ja ir situācija, kad nevar nodokļus samaksāt, tā jārisina likumos noteiktajā kārtībā, nevis likumus ignorējot. Ja problēmas nerisina, neviens nav ieguvējs – ne valsts, ne pats nodokļu maksātājs. Kopējais parāda apjoms ir tuvu pusotram miljardam eiro, un no tā kā atgūstami tiek vērtēti vien 12 procenti.

VID ģenerāldirektore īpaši uzsver saziņu, sadarbību ar nodokļu maksātājiem. Piemēram, paredzēts pilnveidot arī Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Nodokļu maksātāji jau ir pārliecinājušies par EDS jaunajām informācijas iespējām: iesniedzot EDS gada ienākumu deklarāciju, tajā automātiski parādās VID rīcībā esošā informācija. Ir izveidota "EDS pastkastīte" elektronisko dokumentu apmaiņai starp VID un nodokļu maksātājiem. Internetbankas lietotāji var pieslēgties EDS, izmantojot valsts portālu "Latvija.lv".

"Avanss, aizdevums – šī daļa no aploksnē liekamām darba algām vairs nav pieejama."

EDS jau tagad automātiski parādās brīdinājums, ja ir nodokļu parādi. Tuvākajā laikā EDS klienti automātiski saņems brīdinājumu par neiesniegtajām deklarācijām. Vēl viens pakalpojums būs atgādinājums, ja tuvojas iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas atgūšanas pēdējais termiņš.

VID atbalsta uzņēmēju ideju par vienotā nodokļu konta ieviešanu. Tas samazinās nodokļu maksātāju izmaksas, pārskaitot atsevišķu nodokļu maksājumus.

Uzsāktas ir arī sarunas par vienotā "zaļā koridora" ieviešanu, fiziskajām personām šķērsojot Grebņevas-Ubiļinkas robežu. Krievija un Latvija ir vienojušās par savstarpējās uzticības akceptu, kas paredz: ja viena puse ir veikusi pārbaudi, tad otra puse arī pieņem šo akceptu pēc uzticēšanās principa un otro reizi to pašu vairs nepārbauda.

Ir vairākas iniciatīvas Baltijas valstu sadarbībā. Darba grupa caurlūkos un vērtēs kontroles procedūras muitā, lai vienotos par vienotām metodēm un prasībām, lai nav tā, ka Latvijas noteiktās kontroles metodes klientiem atšķiras ar papildu prasībām, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu.

Lai savu darbu varētu salīdzināt ar tuvākajiem kaimiņiem, tiek izstrādāta darbības novērtējuma sistēma Baltijas valstu nodokļu un muitas administrāciju darbības izpildes salīdzinošai analīzei. Katrā valstī nodokļu administrēšanā ir atšķirības. Lietuvā muita un nodokļi ir atsevišķi administrējami, Igaunijā ieņēmumu dienests neadministrē valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Par sadarbību ar nevalstisko sektoru – Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Nodokļu konsultantu asociāciju, arodbiedrību un nozaru asociācijām, nodokļu un citām konsultatīvajām padomēm – VID ģenerāldirektore teic: "Mēģināsim nodokļu politikas jautājumus risināt, vispirms diskutējot pie viena galda, lai saprastu katras puses argumentus."

Svarīgs sadarbības partneris VID ir pašvaldības – gan kā nekustamā īpašuma nodokļa administrētājas, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa saņēmējas. "Mēs esam ieinteresēti  informācijas apmaiņā ar pašvaldībām, jo ir svarīgi, kas notiek viņu teritorijā, un ir nepieciešama atgriezeniskā saite no pašvaldībām," uzsver I.Pētersone.

Nodokļu pretizvairīšanās jaunās normas

Pagājušajā gadā nodokļu likumos ieviestas vairākas normas, kas liedz paslēpt apliekamos ienākumus "kabatās", kam nodokļi netiek klāt. Piemēram, tādi bija avansa maksājumi, par kuriem iepriekš ilgstoši varēja nenorēķināties. Uz LV portāla jautājumu, vai pretizvairīšanās normām jau ir ietekme uz nodokļu ieņēmumiem vai arī tas būs redzams pēc ilgāka laika, I.Pētersone norādīja, ka ieguvumi būs vērtējami pēc kāda laika. Tad, kad tika iniciēti šie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ierobežojot avansa maksājumus, tie tika izdarīti saistībā tieši ar aplokšņu algām, proti, lai samazinātu avotus aplokšņu algu izmaksām. Jo, lai ieliktu naudu aploksnē, ir jābūt avotiem, kur to paņemt. VID vērtējumā: viens avots ir PVN izkrāpšana, vēl viens – avansu norēķini. Iepriekš par avansu - ne īpašniekam, ne darbiniekam izsniegtajiem - varēja ilgstoši nenorēķināties, neatskaitīties grāmatvedībā, kur viņš to izlietojis. Tas tika izmantots kā papildu ienākums. Un trešais avots – aizdevumi bez procentiem, kurus izsniedz īpašniekiem vai grāmatvežiem, vai vadītājiem – tie arī no gada uz gadu pieauga. Zināms arī, ka šī nauda tika sadalīta, paralēli algai ieliekot aploksnē darbiniekiem.

Pašreiz pāragri spriest par likumā noteikto avansa norēķinu jauno kārtību, jo tikai kopš pagājušā gada vidus bija jānorēķinās par visiem vecajiem avansiem. Tas parādīsies gada pārskatos, ko uzņēmumi iesniegs maijā. Bet, ejot pārbaudēs, VID arī skatās, vai šis jautājums ir sakārtots vai ne. Taču jau tagad ir skaidrs, ka liela daļa avansa norēķinus transformēja uz aizdevumiem. Savukārt aizdevumus ierobežojošā norma likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir stājusies spēkā ar šā gada 1.janvāri, un tā attiecas tikai uz tiem aizdevumiem, kas tiek izsniegti no šā gada 1.janvāra. Par visiem iepriekšējiem (vecajiem) aizdevumiem VID jāiesniedz  informācija.

"VID atbalsta uzņēmēju ideju par vienotā nodokļu konta ieviešanu."

I.Pētersone piebilst, ka Lietuvas un Igaunijas kolēģi tikšanās laikā atzinuši, ka tās ir ļoti efektīvas likumu normas, "jo pilnībā izskaust aplokšņu algas mēs nevarēsim nekad, bet iespējams maksimāli samazināt tos avotus, kas dod aploksnē ieliekamo naudu. Tad arī ēnu ekonomika samazināsies".

Ēnu ekonomika nezūdoša problēma ir visā Eiropas Savienībā. Diskusijās par to nereti tiek minēti ļoti atšķirīgi dati, pētnieki strādā ar atšķirīgām metodēm, taču visi gribētu zināt visobjektīvāko.

Eiropas Savienībā pašreiz darba grupa strādā pie nodokļu plaisas metodikas. Tā kā šie rezultāti, visticamāk, nebūs tik ātri, VID apņēmies šo uzdevumu paveikt jau šogad. Tas ir, izmantojot dažādus ekonomiskos rādītājus, noteikt arī, cik un kādi nodokļi (PVN, algas nodokļi) nav aprēķināti/iekasēti. Salīdzinot pēc vienotas metodikas noteiktos rādītājus pa gadiem, varētu arī spriest, vai ēnu ekonomika samazinās vai nesamazinās.

Cīņa pret noziedzību

Valsts ieņēmumu dienestam jāīsteno arī tie jaunie uzdevumi, kas izvirzīti Eiropas Savienībā cīņā pret smagajiem pārrobežu noziegumiem un organizēto noziedzību.

Pagājušogad noziedzības apkarošanā valsts ieņēmumu un muitas jomā ir gan labāki rezultāti, salīdzinot ar gadu iepriekš, gan tādas pozīcijas, kur parādās mīnusi. Vaicāts, ko no padarītā var uzskatīt par nopietnu sasniegumu, VID ģenerāldirektora vietnieks finanšu noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis norāda: svarīgi, ka rezultātiem (gan kontrabandas apkarošanā, gan nodokļu nemaksāšanas krimināllietās) ir bijusi pozitīva ietekme uz nodokļu iekasēšanu. Pēc reorganizācijas, kas sākta 2012.gadā, lielāki resursi ir novirzīti tieši smago un sevišķi smago noziegumu atklāšanai. Un pirmie augļi jau pērn ir bijuši, atklāts vairāk organizētās noziedzības grupējumu. Muitas kriminālpārvalde, aizturot organizatorus, kas pārvieto kontrabandas preces, izslēdz viņus no noziedzīgās vides, neļaujot turpināt darbību. "Protams, vieta ilgi nestāv tukša, bet, kamēr jauni pielāgojas, mēs šo pozitīvo ietekmi jūtam," K.Čerņeckis piebilda par noziedzīgajā pasaulē raksturīgo lietu kārtību un pastāvību, kas nozīmē arī darbu noziedzības apkarotājiem.

Runājot par kriminālpolicijas darba rezultativitāti, grupējumu skaits, kuru darbība pārtraukta, ir bijis līdzīgs 2012. un 2013.gadā, taču ir labāki rādītāji sevišķi smagu un smagu noziegumu atklāšanā. Pērn par desmit vairāk bijis kriminālvajāšanai uz prokuratūru nosūtīto krimināllietu par sevišķi smagiem noziegumiem. Katra lieta par sevišķi smagu noziegumu – tā ir par organizēto noziedzību, naudas atmazgāšanu, ar to strādājis pieredzējušākais, spēcīgākais, labākais izmeklētājs, kas tādu lietu var pierādīt un nosūtīt uz prokuratūru, cīņas ar noziedzīgo pasauli ikdienā neredzamo pusi lakoniski paskaidro K.Čerņeckis.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI