VID: ir vairāk maksātāju un lielāki budžeta ieņēmumi

Šā gada deviņos mēnešos VID administrētie budžeta ieņēmumi ir 3 miljardi 586,7 miljoni latu - par 197 miljoniem latu vairāk nekā pērn šajā periodā un par 137,3 miljoniem latu (4%) vairāk, nekā plānots. Pārpilde ir vairākos nodokļu veidos.

Nule kā amatā apstiprinātā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone ir gandarīta, ka pieaugušas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu (VSAOI) summas. Tas liecina, ka liela daļa no "aplokšņu algām" ir iznākusi legālajā ekonomikā un tiek maksāti darbaspēka nodokļi.

Ir nodokļi, kuros samaksāts mazāk, nekā gaidīts. Šāds "iztrūkums" ir uzņēmumu ienākuma nodoklī. Tas skaidrojams ar uzņēmējdarbības attīstību, jo, ekonomikai atveseļojoties, arvien vairāk uzņēmēji investē līdzekļus nākotnei, paplašinot ražošanu, ieviešot jaunas tehnoloģijas. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem visas investīcijas tiek attiecinātas uz izdevumiem, kas, protams, šo nodokli samazina. Līdz ar to šī avansā maksātā nodokļa atmaksas pēc deklarāciju iesniegšanas bijušas lielākas, nekā plānots. Taču tas, ka peļņa tiek investēta attīstībā, sniegs pozitīvu rezultātu turpmākajos gados, prognozē VID vadītāja.

Nodokļu maksātāju vairāk un arī ārpus ēnu zonas

Ekonomikas atveseļošanās, ēnu ekonomikas mazināšanās ietekmē nodokļu maksātāju skaitu. Uz 1.oktobri reģistrētas 202 578 juridiskās personas (pirmoreiz šo nodokļu maksātāju skaits pārsniedzis 200 tūkstošus). Savukārt par 12 tūkstošiem pieaudzis fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – skaits (kopā 122 703). I.Pētersone atzīst, ka sabiedrībai ir daudz stāstīts, kas ir saimnieciskā darbība, kādi kuros gadījumos ir iespējami maksāšanas režīmi, un tas arī devis rezultātu.

Arī jaunu reģistrētu nodokļu maksātāju skaita pieaugumā VID saskata uzņēmējdarbības legalizēšanas tendences. Vēl viena pozitīva iezīme ir darba samaksas pieaugums. Analizējot darba devēju iesniegtos ziņojumus, redzams, ka augustā 32,3 procentiem nodarbināto aprēķinātā alga bijusi 500 latu apmērā un lielāka. Šī pieauguma tendence ir kopš marta.

Tas vēl nenozīmē, ka vairs nav "aplokšņu algu", piebilst I.Pētersone. Taču tendences ir pozitīvas, un tas ir gan VID, gan Valsts darba inspekcijas, gan uzņēmēju organizāciju paveiktā darba rezultāts.

Preventīvā darba rezultātā šogad legalizēti vairāk nekā 11 tūkstoši darba ņēmēju. Paši nodokļu maksātāji bez represīvajiem lēmumiem ir deklarējuši un papildu samaksājuši 2,5 miljonus latu IIN un VSAOI. VID ir arī uzrunājis fiziskās personas, kuras, pēc VID datiem, veic saimniecisko darbību, un 413 ir reģistrējušās nodokļu maksātājos.

VID pagājušogad ieviesa jauninājumu – informēt juridiskās vai fiziskās personas, kuras ir iekļautas nodokļu audita plānā. Saņemot šādu vēstuli, nodokļu maksātājam nekādas tiesiskās sekas neiestājas, taču ir iespēja pārdomāt, vai viss ir kārtībā grāmatvedības uzskaitē vai veikti visi maksājumi, ja nē - veikt nodokļu nomaksu. To nodokļu maksātāji arī labprāt izmantojot, it sevišķi fiziskās personas, norēķinoties par kapitāla pieauguma nodokli.

Nodokļu kontrole sakārto arī uzņēmējdarbības vidi

Nodokļu kontroles pārvaldes vēršanās pret negodprātību uzņēmējdarbībā ir arī šīs vides sakārtošana, uzsver I.Pētersone. Vislielākie ieguvēji ir labticīgie nodokļu maksātāji, jo viņiem ir iespēja izvairīties no darījumiem ar apšaubāmiem biznesa partneriem un tādējādi no sagaidāmās skaidrošanās un sarakstes ar VID, ja bijusi sadarbība ar fiktīviem uzņēmumiem, pareizāk būtu teikt – ar uzņēmumiem, kuriem nekad nav bijis mērķis veikt uzņēmējdarbību, jo tie jau dibināti, lai iesaistītos dažādās ķēdēs vai izkrāptu PVN no valsts, vai sarežģītu situāciju, lai VID būtu grūtāk identificēt nodokļu nemaksātāju.

Normatīvie akti no pagājušā gada VID dod tiesības apturēt saimniecisko darbību. Šogad saimnieciskā darbība apturēta 5824 juridiskajām personām. (Saraksts tiek publicēts VID mājaslapā.) Šī informācija arī labticīgajam nodokļu maksātājam uzliek pienākumu - viņš vairs nedrīkst sadarboties ar šādu komersantu.

No šā gada VID var uzlikt liegumu amatpersonai nodarboties ar uzņēmējdarbību līdz trim gadiem - par izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju vai grāmatvedības dokumentu sagrozīšanu. Šādi sodīti 855 komercsabiedrību  valdes  locekļi  –  piemērojot papildsodu,  atņemot  tiesības  ieņemt  noteiktus  amatus komercsabiedrībās.

Parādus piedzen, ja ir, no kā

Viena no Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes prioritātēm ir darbs ar aktuālajiem nodokļu parādiem un nodokļu maksātājiem, kuri pirmo reizi nonākuši nodokļu parādnieku sarakstā.

Šogad nodokļu parādu apjoms vairs nepieaug. Nozīmīgi palielinājušās arī piedzītās summas – deviņos mēnešos piedzīti 215,6 miljoni latu, kas ir par 31,6% jeb 51,8 miljoniem latu vairāk nekā 2012.gada deviņos mēnešos.

"Nodokļu parādus nav no kā piedzīt, jo parādniekiem nav ne mantas, ne aktīvu."

Gadu gaitā nodokļu parādu kopsumma ir "sakrāta" viena miljarda latu apmērā. Taču, kā atzīst VID vadītāja, no šī miljarda trešā daļa nekad nebūs iekasējama, jo tie ir maksātnespējīgo, likvidējamo uzņēmumu parādi. Aktuālie parādi ir 638 miljoni latu, taču arī no tiem var iekasēt apmēram 13 procentus. Visi pārējie ir nepiedzenami. Tam iemesls – parādniekiem nav nekādas mantas, nekādu aktīvu. Uzņēmumus reģistrēt ir viegli un vienkārši, un starp parādniekiem ir gan mazkapitāla (viena lata) uzņēmumi, gan ar 2000 latu pamatkapitālu. Ja uzņēmums ir ņēmis kredītu, tad priekšroka ir kredītiestādei, valsts no parādnieka neiegūst neko.

Sagaidāms, ka pret nodokļu maksāšanas pienākumu nopietnāk liks izturēties topošie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", jo ir paredzēts, ka VID "melnajā sarakstā" fiziskās un juridiskās personas nokļūs arī tad, ja tās nemaksā nodokļus, neliekas par savām problēmām ne zinis (nepiesaka maksātnespēju, neprasa termiņa pagarinājumu, nepilda arī saistībrakstus), tādējādi zaudēs tiesības reģistrēt jaunus uzņēmumus.

VID sodu var mainīt tikai tiesa

Nodokļu normatīvie akti paredz, ka VID ģenerāldirektoram var pārsūdzēt jebkuras citas VID amatpersonas pieņemto lēmumu. Ja nodokļu maksātāju arī ģenerāldirektora lēmums neapmierina, var griezties tiesā.

Nodokļu strīdu lietās VID nelabvēlīgi tiesas nolēmumi bijuši apmēram piektajai daļai apstrīdēto VID lēmumu, 80% VID lēmumu ir atstāti spēkā. Līdzīga proporcija ir bijusi administratīvo pārkāpumu lietās. Savukārt piespiedu izpildes lietās tikai 5 procentos gadījumu tiesa lēmusi par sliktu nodokļu administrācijai.

I.Pētersone skaidro, ka likumdevējs Valsts ieņēmumu dienestam nav deleģējis tiesības strīdu gadījumos lemt par soda samazināšanu vai nokavējuma naudas atcelšanu, pat ja nodokļu maksātājs ar šādu prasību griežas VID. Jo jau sākotnēji, kad tiek pieņemts lēmums, piemēram, par nodokļu audita rezultātiem, tiek vērtēti apstākļi un normatīvajos aktos ir paredzēts diferencēts soda naudas apmērs. Bet pēc tam, kad tā ir noteikta, ne ģenerāldirektors, ne kāda cita amatpersona to nevar pārskatīt vai samazināt.

Savukārt tiesa, vērtējot visus objektīvos apstākļus, ja saskata iespēju, nereti samazina gan soda, gan nokavējuma naudas. "Mēs no šiem tiesu lēmumiem mācāmies, veidojam administratīvo praksi un  cenšamies nepieļaut tās kļūdas, uz ko mums tiesas ir norādījuās," piebilst I.Pētersone.

Šogad deviņos mēnešos spēkā stājušies 634 tiesas nolēmumi. Pēc tiem valsts budžetā maksājamo nodokļu apmērs ir 32,29 miljoni latu. Tiesvedības termiņi ir apmēram 2-2,5 gadi.

Kontrabandas atklāto gadījumu skaits mazāks, bet mērogi lielāki

Muitas kontrole šogad ir konstatējusi gandrīz 4000 pārkāpumu saistībā ar kopsavilkuma deklarāciju neiesniegšanu pirms preču ievešanas, informēja VID ģenerāldirektora vietnieks, Muitas pārvaldes diretors Tālis Kravalis.

Salīdzinoši vairāk ir konstatēts gadījumu, kad netiek izvestas tranzīta preces. Pēcmuitošanas pārbaudēs muitas nodokļu maksājumi aprēķināti nepabeigtām tranzīta procedūrām, kā arī precēm, kas ievestas ar muitas atvieglojumiem.

Akcīzes preču apritē biežākie komersantu pārkāpumi ir ievedot akcīzes preces bez licences vai nesamaksājot akcīzes nodokli.

"Aizturēta un pārtraukta deviņu noziedzīgu grupējumu darbība."

Gadījumu, kad muitas kontrolē izņemtas preces (cigaretes, alkohols, degviela), ir mazāk, taču apjomi bijuši lielāki.

Šogad ievērojami vairāk atklāts gadījumu, kad importētāji ieved patērētājiem bīstamas preces, un krasi pieaudzis to gadījumu skaits, kad, preces ievedot, pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.

Valsts ieņēmumu dienestā strādā 37 suņi, kas specializējušies narkotiku un tabakas meklēšanā. Šai komandai šogad pievienojušies skaidras naudas meklētāji darbam lidostā. T.Kravalis teic: šis dienests tiks attīstīts, jo, salīdzinot ar dārgām iekārtām, suns ir lētāks un nereti arī efektīvāks. Piemēram, "tabakas suņi" 175 gadījumos ir uzoduši slēpņus gan pie fiziskām personām, gan arī kravās.

Pārkāpumu tendences – no izvairīšanās līdz rafinētām noziedzības ķēdēm

Šā gada deviņos mēnešos ir uzsākti 203 kriminālprocesi nodokļu jomā, no tiem 94 – par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, 19 – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un 27 – par nodokļu izkrāpšanu. Muitas jomā uzsākti 133 kriminālprocesi, no kuriem visvairāk (64) - par narkotisko, psihotropo vielu un to prekursoru nelikumīgu pārvietošanu.

Savukārt kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīti  117 kriminālprocesi nodokļu jomā (47 par  izvairīšanos no nodokļu nomaksas) un 64 muitas jomā (38 par krāpšanos akcīzes preču apritē).

Vēl šajā statistikā svarīgi, ka aizturēta un pārtraukta deviņu noziedzīgu grupējumu darbība.

VID ģenerāldirektora vietnieks, Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Čerņeckis, raksturojot noziedzīgo grupējumu darbību, norāda: shēmu organizatori ir ļoti izglītoti, orientējas finanšu un juridiskajos jautājumos. Darījumos lieto sarežģītas naudas plūsmas shēmas, izmantojot ne tikai Latvijas, Eiropas Savienības, bet arī NVS un citu valstu kredītiestādes. Uzņēmumi tiek reģistrēti uz fiziskām personām, kas nav Eiropas Savienības pilsoņi. Noziedzīgo darbību nodrošināšanā, tostarp vismodernākajās tehnoloģijās, tiek ieguldīta liela nauda, lai finanšu policisti tos nevarētu atklāt.

Pēc pieredzētās situācijas ar pēdējā grupējuma aizturēšanu Finanšu policijas vadītājs vēl piebilst, ka organizatorus un bezpajumtniekus, uz kuru vārda ir firmas, aizstāv Latvijā vispazīstamākie advokāti. Tātad tiesībsargiem jārēķinās, ka tiks atrasta vismazākā neprecizitāte, lai izgāztu kriminālprocesu.

K.Čerņeckis norāda, ka šogad ievērojami pieaudzis to kriminālprocesu skaits, kas ir nosūtīti uz prokuratūru par smagiem noziegumiem. Kā sasniegumu viņš uzsver to, ka, pat ja aizturēto un izņemto preču, piemēram, nelegālo cigarešu, bijis mazāk, taču ir aizturētas personas, kas šo noziedzīgo preču ievešanu ir nodrošinājušas. Tās izolējot, ir pat lielāka ietekme. Un rezultāts ir šo personu, organizatoru, izpildītāju, dažādu līdzdalībnieku aizturēšana un saukšana pie kriminālatbildības.

Savukārt, raksturojot cīņu ar kontrabandas rafinētajiem paņēmieniem un iespējām tajā ieguldīt milzu naudu, K.Čerņeckis vērtē: sabiedrības attieksme pret nodokļu nemaksāšanu un kontrabandas precēm nav pietiekami nosodoša.