SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam
23. oktobrī, 2013
Lasīšanai: 14 minūtes
3
3

Kam domāta un ko dos eirovinjete Latvijā

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

No 2014.gada 1.jūlija par noteiktu ceļu posmu lietošanu Latvijā kravas pārvadātājiem būs jāmaksā īpaša nodeva.

FOTO: Gatis Diedziņš/ LETA

No nākamā gada 1.jūlija ir paredzēts iekasēt autoceļu lietošanas nodevu.
Saeimā otrajam lasījumam tiek gatavoti grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā. Likumprojekts izstrādāts, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, kuras nosaka infrastruktūras lietošanas maksu smagajiem kravas transportlīdzekļiem.
īsumā

Saeimā otrajam lasījumam tiek gatavoti grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz ieviest īpašu nodevu (eirovinjeti) par atsevišķu valsts galveno autoceļu posmu lietošanu Latvijā.

Nodeva komersantiem jāmaksā par transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3500 kilogramus un kuri ir paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem.

Nodevas likmes aprēķinātas atkarībā no transportlīdzekļa pilnas masas, asu skaita, dzinēja ekoloģijas klases un diferencētas pēc ceļu tīkla lietošanas ilguma.

Nodevas apmēru nosaka pēc ceļu tīkla lietošanas ilguma – viena diena, viena nedēļa, viens mēnesis un viens gads.

Nākamajā gadā plānotie ieņēmumi par sešiem mēnešiem ir 4,27 milj. eiro apmērā, 2015.gadā - 11,38 milj. un 2016.gadā - 15,65 milj. eiro apmērā.

Nodevas samaksu kontrolēs Valsts policija, un nodevas samaksas kontroles kārtību noteiks Ministru kabinets.

Likumprojekta mērķis - no 2014.gada 1.jūlija ieviest īpašu nodevu par valsts galveno autoceļu lietošanu transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3500 kilogramus un kuri ir paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem. Nodevas likmes aprēķinātas atkarībā no transportlīdzekļa pilnas masas, asu skaita, dzinēja ekoloģijas klases un diferencētas pēc ceļu tīkla lietošanas ilguma:

  • viena diena,
  • viena nedēļa,
  • viens mēnesis,
  • viens gads.

Informācija asociācijas "Latvijas Auto" mājaslapā liecina, ka Eiropā vairs ir tikai dažas valstis, kurās šādas nodevas smagajiem transportlīdzekļiem joprojām nav.

Ceļu posmi, par kuru lietošanu būs jāmaksā

Kā LV portālam skaidro Satiksmes ministrija (SM), no nākamā gada 1.jūlija ir paredzēts iekasēt autoceļu lietošanas nodevu (tā dēvēto eirovinjeti) par noteiktu valsts galveno autoceļu posmu lietošanu (izņemot to šķērsošanu, tai skaitā apļveida krustojumos) transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3500 kilogramus un kuri ir paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem.

Komersanti, kas nodarbojas ar kravas pārvadājumiem, nereti pauduši neapmierinātību ar to, ka nu būs jāmaksā vēl viens ceļu nodoklis, kas tāpat pazudīs budžeta dzīlēs. Satiksmes ministrija izklāsta atšķirību: "Ar transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli apliekamais objekts ir visi transportlīdzekļi (izņemot traktortehniku, tādas automobiļu piekabes un puspiekabes, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kilogramus, tramvajus, trolejbusus, bezceļu transportlīdzekļus, sniega motociklus, mopēdus un velosipēdus). Šī nodeva jāmaksā tikai par kravas transportlīdzekļiem, turklāt tā attiecināta arī uz ārvalstu kravu pārvadātājiem. Savukārt autoceļu lietošanas nodevas mērķis ir valsts galveno autoceļu uzturēšanas un attīstības, kā arī videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana."

Valsts galveno autoceļu posmi, par kuru lietošanu maksājama nodeva, ir šādi (Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1.pielikums): Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži), Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene), Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (Valka), Rīgas apvedceļš (Baltezers–Saulkalne), Rīgas apvedceļš (Salaspils–Babīte) un Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža.

Autoceļu lietošanas nodevas likumu Saeimā pieņēma jau 2008.gada 11.decembrī, taču šis normatīvais akts joprojām nav stājies spēkā, jo pirmām kārtām bija nepieciešami grozījumi 1995.gadā noslēgtajos nolīgumos par automobiļu starptautisko satiksmi starp Latvijas Republikas valdību un Krievijas Federācijas, un Baltkrievijas Republikas valdību.

"Eiropas valstīs ir dažāda kārtība, kā iekasē maksu par ceļiem."

Kā norādīts likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā, šie nolīgumi spēkā esošajā redakcijā paredz savstarpējus atbrīvojumus no nodokļiem un valsts nodevām, kas saistītas ar autoceļu izmantošanu vai uzturēšanu. Vienpusēja autoceļu lietošanas nodevas ieviešana Latvijā būtu šo starpvaldību nolīgumu pārkāpums. Savukārt autoceļu lietošanas nodevas ieviešana un piemērošana pret pārējo valstu pārvadātājiem, izņemot Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas komersantus, kamēr nav grozīti minētie nolīgumi, būtu diskriminējoša attiecībā pret šo pārējo valstu, tajā skaitā Eiropas Savienības dalībvalstu, pārvadātājiem, un tādējādi Eiropas Komisijai būtu pamats uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latvijas Republiku.

Rolands Rumba, SM sabiedrisko attiecību speciālists, LV portālam skaidro, ka ir nepieciešami vairāki grozījumi: 1995.gada 22.februāra Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumā par automobiļu starptautisko satiksmi, 1995.gada 22.februāra Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumā par sadarbības principiem un savstarpējo attiecību nosacījumiem transporta jomā un 1995.gada 1.februāra Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumā par automobiļu starptautisko satiksmi. Šos grozījumus Krievijas un Baltkrievijas puse ir saskaņojušas. Valsts sekretāru sanāksmē 22.augustā tika izsludināti projekti par grozījumiem nolīgumos un pašlaik notiek saskaņošanas process starp institūcijām.

Cik daudz būs jāmaksā?

Starp citu, likuma pašreizējā redakcijā 2.pantā paredzēts, ka nodeva jāmaksā par transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 12 000 kilogramus un kuri paredzēti tikai kravu autopārvadājumiem. Līdztekus operatīvajam un speciālajam transportam pašlaik likuma 6.pantā atbrīvojums no nodevas noteikts arī par transportlīdzekļiem, ar kuriem zemnieku vai zvejnieku saimniecības vai komersants (komercsabiedrība) veic pašpārvadājumus un kuriem ir pašvaldības izziņa par attiecīgajā kalendāra gadā īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošo zemes platību, kas tiek izmantota lauksaimniecības produkcijas ražošanai; lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības; par transportlīdzekļiem, kurus izmanto kokmateriālu pārvadājumos.

Likumprojektā paredzēts izslēgt 6.panta 7., 8. un 9.punktu, kas nozīmē, ka no 1.jūlija eirovinjete attieksies arī uz iepriekš minētajiem transportlīdzekļiem.

Likuma grozījumos ir ņemta vērā Satiksmes ministrijā 2009.gada jūnijā saņemtā Eiropas Komisijas Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta vēstule "Nodevu/pakalpojuma maksas likmju un piemērojamo atvieglojumu apstiprināšana", kurā Eiropas Komisija izteica viedokli, ka neatbalsta Autoceļu lietošanas nodevas likuma 6.panta 4., 5., 7., 8. un 9.punktā noteiktos atbrīvojumus, jo tie ir uzskatāmi par neatbilstošiem Direktīvas 1999/62/EK nosacījumiem.

Minētā likuma panta ceturtā un piektā daļa (nodevu nemaksā par seglu vilcējiem bez piekabes vai puspiekabes un par laiku, ko transportlīdzeklis pavada, gaidot rindā atļauju šķērsot valsts robežu, izbraucot no Latvijas) tika izslēgta jau ar likuma 2010.gada 20.decembra grozījumiem, nu pienākusi kārta pēdējiem trim klupšanas akmeņiem.

Autoceļu lietošanas nodevas likmes (2.pielikums) ir paredzētas šādas.

Transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3500 kg līdz 12000 kg

Transportlīdzekļa motora izmešu līmenis

Nodevas likmes (eiro)
dienas likme nedēļas likme mēneša likme gada likme
EURO 0, I, II, III 8 20 40 484
EURO IV un mazāk piesārņojošs 400

Transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 12 000 kg

Transportlīdzekļa motora izmešu līmenis Asu skaits Nodevas likmes (eiro)
dienas likme nedēļas likme mēneša likme gada likme
EURO 0

EURO I

EURO II

ne vairāk kā 3 asis 11 27 55 555
ne mazāk kā 4 asis 11 46 92 925
EURO III ne vairāk kā 3 asis 9 24 48 484
ne mazāk kā 4 asis 11 40 80 804
EURO IV un mazāk piesārņojošs ne vairāk kā 3 asis 8 21 43 427
ne mazāk kā 4 asis 11 36 71 711

Satiksmes ministrija skaidro: tas, cik liela būs faktiskā autoceļu lietošanas nodevas ieviešanas ietekme uz komersantiem, atkarīgs no tā, cik bieži viņi lietos noteiktos ceļu posmus un par kādu periodu izvēlēsies maksāt.

Eiropas valstīs ir dažāda kārtība, kā iekasē maksu par ceļiem, un daudzviet maksas lielumu nosaka pēc nobraukto kilometru skaita. R.Rumba norāda, ka Latvijā autoceļu lietošanas nodevas likmes ir noteiktas proporcionāli attiecīgās infrastruktūras lietošanas ilgumam, jo tas ievērojami samazina administratīvās izmaksas. Tāpat par pamatu ņemts Lietuvas piemērs, kur arī minētās nodevas likmes nosaka proporcionāli attiecīgās infrastruktūras lietošanas ilgumam.

Taču jāņem vērā, ka šīs tabulā redzamās likmes ir atbalstījusi valdība, bet likuma grozījumi vēl jāpieņem parlamentā.

Par nemaksāšanu sodi bargi

Nākamajā gadā plānotie ieņēmumi par sešiem mēnešiem ir 4,27 milj. eiro apmērā, 2015.gadā - 11,38 milj. un 2016.gadā - 15,65 milj. eiro apmērā, informē Satiksmes ministrija.

Likuma grozījumos paredzēts, ka nodevas samaksu kontrolēs Valsts policija un nodevas samaksas kontroles kārtību noteiks Ministru kabinets.

Transportlīdzekļa vadītājam pēc Valsts policijas amatpersonas pieprasījuma ir pienākums pierādīt nodevas samaksu un transportlīdzekļa atbilstību nodevas samaksai izraudzītajam motora izmešu līmenim.

Ja nodeva nebūs samaksāta pilnā apmērā, piemēros soda naudu nedēļas nodevas apmērā, kā arī nodevas maksātājam būs pienākums veikt nodevas samaksu vienas dienas likmes apmērā atbilstoši likmei, kura bija jāveic saskaņā ar likuma 2.pielikumu. Ja nodeva šajā likumā noteiktajos gadījumos vispār nebūs samaksāta, piemēros soda naudu sešu mēnešu nodevas apmērā, kā arī nodevas maksātājam būs pienākums veikt nodevas samaksu vienas dienas likmes apmērā.

Protams, neviens komersants par jaunu nodevu priecīgs nav. Visasāk reaģējušas Latvijas Autopārvadātāju nacionālā asociācija (LANA) un Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija (kuru biedri ir uzņēmumi, kas galvenokārt nodrošina iekšzemes autotransporta pārvadājumus), kopīgi paužot kategoriskus iebildumus pret jaunajiem grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevas likumā.

Asociācijas savā kopīgajā paziņojumā atgādina: likuma "Par autoceļiem" 12.panta ceturtā daļa nosaka - ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi, Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un mazāks par 80% no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kā arī mazāks par iepriekšējā budžeta gadā piešķirto.

"Nākamajā gadā plānotie ieņēmumi par sešiem mēnešiem ir 4,27 milj. eiro apmērā."

"Realitātē 2012. un 2013.gada budžeta likumā Autoceļu fondam paredzēti vien aptuveni 20% no ekspluatācijas un aptuveni 8% no iekasētā degvielas akcīzes nodokļa. Šāda nesamērīga līdzekļu novirzīšana un izlietošana pretēji to mērķim nozīmē, ka jau šobrīd attiecīgo nodokļu maksātāji tiek nepamatoti diskriminēti – maksājot minētos nodokļus, šīs personas "lāpa" budžeta caurumus lielākā mērā kā citas sabiedrības grupas, kas ir nozīmīgs vienlīdzības principa pārkāpums," norāda autopārvadātāju nevalstiskās organizācijas, ierosinot, ka autoceļu nodevas likuma stāšanās spēkā ir jāatliek līdz 2016.gada 1.janvārim, kad autoceļu fonda programmai ik gadu tiks novirzīti ne mazāk kā 100% no iekasētā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un ne mazāk kā 50% no degvielas akcīzes nodokļa. Asociācijas arī piedāvā savu samazinātu nodevas likmju variantu.

Oskars Juhnevičs, LANA izpilddirektors, LV portālam uzsver, ka asociācijas savu iepriekš pausto viedokli uztur spēkā un, ja iekšzemes pārvadājumu nozares viedoklis netiks ņemts vērā, apstiprina gatavību rīkot protesta akcijas, iesaistot uzņēmēju rīcībā esošos kravas transportlīdzekļus.

Savukārt asociācijas "Latvijas Auto" prezidents Valdis Trēziņš atzīst, ka autopārvadātājiem jaunā nodeva būs papildu nodoklis – ir aplēsts, ka gadā par vienu auto var nākties maksāt vidēji ap 500 latu. "Bet palicis maz valstu, kur par ceļiem nav jāmaksā. Šī nav obligāti ieviešama direktīva, un, piemēram, Igaunija, Somijas un vēl daža tranzītvalsts to ieviest nesteidzas. Taču agri vai vēlu tas būs jādara, un eirovinjetes ieviešana ir visvienkāršākais veids, kā to īstenot.

Ceļu uzturēšanai nauda patiešām ir jāmeklē, bet mūs mulsina, ka ceļu vajadzībām pilnā mērā netiek izmantotas tās iespējas, ko dod jau šobrīd spēkā esošie nodokļi. Jautājums par ceļu finansējumu un to kvalitāti šobrīd ir ļoti akūts. Ja līdzekļi tiktu novirzīti sākotnēji paredzētā apjomā un tad naudas pietrūktu, mēs saprastu. Taču no eirovinjetēm ieņēmumi salīdzinoši nebūs lieli, un es neredzu, ka tas dos vērā ņemamu pienesumu ceļu sakārtošanai.

Jā, taisnīguma princips būs ievērots: ja mēs maksājam ārzemēs, lai arī ārzemju pārvadātāji maksā par Latvijas ceļu izmantošanu. Bet pirmie maksās vietējie pārvadātāji. Mūsu asociācijas biedrus, kas nodarbojas ar starptautiskiem kravu pārvadājumiem, jaunā nodeva skars mazāk, jo Latvijā viņi uzturas īsu laiku. Taču mums nāksies maksāt tur, kur pašlaik nemaksājam, piemēram, Krievijā, un, lūk, maksu par šīs valsts ceļiem, kur jābrauc lielāki attālumi, mūsu pārvadātāji jutīs vairāk. Bet arī Krievijā šādu nodevu ir plānots ieviest; ja starpvalstu nolīgumā šis jautājums tiks saskaņots, būs jāmaksā abās robežas pusēs.

Baltkrievijā maksa par noteiktiem ceļu posmiem jau ir ieviesta, kaut gan pastāv izvēle tos apbraukt pa citu maršrutu. Tā it kā ir godīgāk. Savukārt vinjetes nodeva ir maksa par dienu, kaut arī varbūt pa šo ceļu posmu ir jānobrauc tikai desmit kilometru. Katrā ziņā zināmas bažas ir par to, ka tranzīta koridori Latvijā kļūs dārgāki un salīdzinājumā ar tādām tranzītvalstīm, kā Igaunija un Somija, mēs tranzīta kravu pārvadātāju acīs kļūsim mazāk pievilcīgi."

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI