Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Likumprojektā mainīts valsts kompensācijas apmērs atkarībā no iestājušos seku smaguma pakāpes. Valdība to ir atbalstījusi un noteikusi, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.
LV portāla infografika
Turklāt likums paredz arī regulējumu, kuram atbilstoši notiek sadarbība ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm valsts kompensācijas pieprasīšanā un saņemšanā, ja kaitējums ir radies vienā dalībvalstī, bet personas pastāvīgā dzīvesvieta ir citā dalībvalstī.
Kompensāciju apmēra līdzšinējās izmaiņas
Šobrīd maksimālā valsts kompensācija ir noteikta trīs minimālo mēneša darba algu apmērā (minimālā mēneša darba alga patlaban 200 lati), savukārt izmaksātās valsts kompensācijas apmērs ir noteikts procentuāli no tā maksimālā apmēra atkarībā no iestājušos seku smaguma pakāpes, proti:
Saeimā 2006.gada 18.maijā tika pieņemts likums "Par valsts kompensāciju cietušajiem", kurā noteikts, ka izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs ir 10 minimālās mēneša darba algas, taču vienlaikus bija paredzēts pārejas periods līdz 2009.gada 1.janvārim (2007. un 2008.gadā vairākkārt grozot un pagarinot attiecīgā pārejas punkta darbību), kuram atbilstoši maksimālais apmērs tika noteikts piecu minimālo mēneša darba algu apmērā. Tādējādi kopš likuma stāšanās spēkā no 2006.gada 20.jūnija līdz 2009.gada 31.decembrim maksimālais valsts kompensācijas apmērs bija piecas minimālās mēneša darba algas.
"Šobrīd valsts kompensācijas maksimālais apmērs ir trīs minimālo mēneša darba algu apmērā."
Taču saistībā ar ekonomisko situāciju valstī un tās radītajām sekām 2009.gada 10.decembrī Saeimā tika pieņemts likums "Grozījums likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"", kas stājās spēkā 1.janvārī un paredz laikposmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 1.janvārim valsts kompensāciju izmaksāt samazinātā apmērā - maksimāli iespējamo nosakot trīs minimālo mēneša darba algu apmērā.
Kompensāciju apmērs tika samazināts, ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, kā arī prognozējot minimālās mēneša darba algas palielināšanu 2009.gadā. Turklāt pastāvēja iespēja, ka Juridiskās palīdzības administrācijai nebūs iespējams nodrošināt valsts kompensācijas izmaksāšanu piešķirtā budžeta ietvaros (2009.gadā Ministru kabinets vairākkārt piešķīra līdzekļus no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"). Vēl viens iemesls bija tas, ka nav precīzi iespējams paredzēt noziedzīgu nodarījumu skaita dinamiku un to, cik personas no cietušajiem, kam ir tiesības saņemt valsts kompensāciju, iesniegs pieprasījumus tās saņemšanai.
Krīzes pēdu pakāpeniska dzēšana
Tuvojoties minētā pārejas perioda termiņa beigām, nepieciešams izvērtēt turpmāk izmaksājamo valsts kompensāciju apmēru un izmaksāšanas iespējas, kā arī noteikt izmaksas politiku nākamajos gados.
Tādēļ Tieslietu ministrija ir izstrādājusi attiecīgus priekšlikumus, paredzot, ka pakāpeniski divu gadu laikā tiek palielināts izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs - 2013.gadā tas būtu četru minimālo mēneša darba algu apmērā, 2014. un turpmākajos gados – piecu minimālo mēneša darba algu apmērā. Tādējādi būtu panākta atgriešanās pie kompensāciju lieluma pirms to samazināšanas ekonomiskās krīzes dēļ. Priekšlikumi tika atbalstīti 16.augusta Ministru kabineta sēdē, savukārt uz tiem balstītais likumprojekts - 28.augusta sēdē.
Likumā noteiktās valsts kompensācijas izmaksas aprēķināšanas (attiecīgais procentuālais apmērs) pamatā ir noziedzīgu nodarījumu klasifikācija (kriminālpārkāpums vai noziegums (mazāk smags, smags vai sevišķi smags)) un noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājušos seku smaguma pakāpe. Taču, ņemot vērā minēto principu, likuma piemērošanas praksē tika konstatētas problēmas saistībā ar valsts kompensācijas procentuālā apmēra diferencēšanu. Tādēļ jaunajā likumprojektā šī diferencēšana tiek noteikta taisnīgāka.
Turklāt saistībā ar Eiropas Savienības (Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 5.aprīļa Direktīvas 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI) iniciatīvām likums tiek papildināts ar jaunu valsts kompensācijas piešķiršanas gadījumu - ja cietušais ir cietis no cilvēku tirdzniecības (šobrīd šādos noziedzīgos nodarījumos cietušie valsts kompensāciju var saņemt, ja ir iestājušās likumā noteiktās sekas).
"Kompensāciju apmērs tika samazināts, ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus."
Šobrīd likums paredz, ka valsts kompensācija tiek izmaksāta arī, ja aizskarta cietušā dzimumneaizskaramība, taču, kā izriet no prakses, nav iespējams nodalīt tikumības aizskārumu no dzimumneaizskaramības aizskāruma, tāpēc likums tiek papildināts, ka valsts kompensācija tiek piešķirta arī, ja aizskarta cietušā tikumība.
Ņemot vērā iepriekš minēto, likumprojektā paredzēts, ka turpmāk valsts kompensācija tiks izmaksāta:
Vēl arī citi precizējumi
Likumprojektā ieviests arī vienota termina "noziedzīga nodarījuma izdarītājs" lietojums: šobrīd likumā lietots termins "apsūdzētais, kas atzīts par vainīgu", saistot to ar konkrētu kriminālprocesa stadiju, taču valsts kompensācijas piešķiršana notiek gan pirms kriminālprocesa pabeigšanas, gan pēc tā, līdz ar to piesaiste konkrētai kriminālprocesa stadijai nav korekta.
Normatīvā akta projektā precizēts arī šobrīd noteiktais noziedzīga nodarījuma izdarītāja pienākums atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju - tiek noteikts, ka šāds pienākums iestājas noziedzīga nodarījuma izdarītājam, kas atzīts par vainīgu, pamatojoties uz notiesājošu spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, vai pret kuru kriminālprocess izbeigts personu nereabilitējošu apstākļu dēļ.
Likumprojekts paredz arī citus labojumus. Ar šo dokumentu, kas vēl jāapstiprina Saeimai, un tā sākotnējā novērtējuma ziņojumu (anotāciju) var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.
Lai saņemtu valsts kompensāciju, ar attiecīgu pieprasījumu ir jāvēršas Juridiskās palīdzības administrācijā (JPA), pievienojot procesa virzītāja izziņu (ja kriminālprocess nav pabeigts) vai galīgo nolēmumu (ja kriminālprocess ir pabeigts). Cietušajam pieprasījums ir jāiesniedz gada laikā no dienas, kad persona atzīta par cietušo.
Sīkāka informācija un palīdzība pieprasījuma iesniegšanā ir pieejama JPA mājaslapā, kā arī zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni 80001801.
