Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu privātpersonām nosaka likums. Šajā procesā ir jāpierāda šāda soļa efektivitāte. Iestādes efektivitāti parasti rāda darījuma sākotnējā stadijā, nevis tad, kad valsts pārvaldes darbi partneriem ir atdoti.
FOTO: LV portāla infografika
Pētījumu "Valsts pārvaldes uzdevumu nodošanas analīze un rekomendācijas" pēc Valsts kancelejas pasūtījuma veicis zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Bitāns". Valsts pārvaldes uzdevumu nodošanas procesu analīzei pēc noteiktiem kritērijiem atlasītas ministrijas un padotības iestādes, novadu un lielo pilsētu pašvaldības, kas atrodas dažādos reģionos. Apjomīgais darbs ar septiņiem pielikumiem "Valsts pārvaldes uzdevumu nodošanas analīze un rekomendācijas" ir pieejams Ministru kabineta mājaslapā.
Pētnieki šomēnes vairākos semināros reģionos un Rīgā iepazīstināja ar darbā atspoguļoto, piedāvājot klausītājiem arī līdzdalību diskusijā par juridiskajiem un praktiskajiem jautājumiem. Kā seminārā Rīgā uzsvēra biroja vecākā juriste Ginta Sniedzīte, pētījums atspoguļo, kā deleģē uzdevumus un, galvenais, kā tie būtu jādeleģē.
Pārvaldes (arī pašvaldību) uzdevumu deleģēšanu jeb nodošanu regulē Valsts pārvaldes iekārtas likums, arī Ministru kabineta 2003.gada 29.jūlija noteikumi Nr.419 "Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz līdzdarbības līgumus, un līdzdarbības līgumu publiskošanas kārtība".
Teorijā pasaules prakse
Pētījums ietver aktuālās problēmas valsts pārvaldes, arī pašvaldību uzdevumu deleģēšanā un pārraudzībā, tiesisko regulējumu, finansēšanas mehānismu analīzi, uzraudzības jautājumu risināšanu, efektivitātes kritēriju ieteikumus un virkni citu rekomendāciju, kā arī citu valstu (Austrijas, Vācijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas) pieredzi.
Atsevišķu uzdevumu nodošanas procesā ir iesaistītas divas puses: valsts iestādes un pašvaldības deleģē uzdevumus privātpersonām (nevalstiskām organizācijām, fiziskām un juridiskām personām). Valsts pārvaldes uzdevumi var tikt nodoti privātpersonām gan tādējādi, ka tās iegūst tiesības pieņemt citām personām saistošus pārvaldes lēmumus (piemēram, Latvijas Ārstu biedrībai ir tiesības sertificēt ārstus un izdot ārstu sertifikātus), gan tādējādi, ka tās tikai īsteno pārvaldes uzdevumu, bet neizmanto valsts varu un nepieņem pārvaldes lēmumus (piemēram, biedrība "Latvijas Literatūras centrs" veido starptautisko sadarbību, lai nodrošinātu augstvērtīgas Latvijas literatūras atpazīstamību un pieejamību pasaulē).
"Uzdevumu deleģēšanā nav paredzēta draugu būšana."
Pētījuma 4.pielikumā "Citām personām īstenošanai nodoto valsts pārvaldes uzdevumu saraksts" ir uzskaitīts, kurus uzdevumus pētījumā iekļautās ministrijas, valsts iestādes, pašvaldības ir deleģējušas citām publiskām vai privātpersonām; 5.pielikumā atspoguļots, kam un kāds uzdevums ir deleģēts. Piemēram, augstākās izglītības programmu akreditācijas organizēšanas uzdevums deleģēts nodibinājumam "Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs", transportlīdzekļu vadīšanas tiesību piešķiršanas uzdevums – VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija". Maksātnespējas administrācija ir nodevusi uzdevumu attiecīgajai profesionālajai asociācijai sertificēt administratorus.
Kā uzsvērts pētījumā, šī procesa galvenie mērķi ir:
Kopējo ieguvumu uzskaitījumā minēts, ka var paaugstināties konkurence, līdz ar to arī uzdevuma īstenošanas efektivitāte un lietderība. Izpildvarai, kuras resursi ir ierobežoti, tiek dota iespēja deleģēt uzdevumu izpildes daļu, vairāk uzmanības pievēršot plānošanai, standartu noteikšanai. Var paplašināt pakalpojumus, iesaistot konkrētās jomas ekspertus un speciālistus. Kā ieguvums minēts arī tas, ka, vairojot sabiedrības un valsts sadarbību, privātpersonas tiek iesaistītas valsts pārvaldē, kas savukārt veicina arī uzticību valsts varai.
Visu atdot nedrīkst
Virkni uzdevumu valsts pārvalde privātpersonai nodot nevar, proti, iestāžu un pārvaldes amatpersonu uzraudzību (piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzdevumi, kontrolējot valsts amatpersonas saistībā ar interešu konflikta situācijām); nozares politiku (piemēram, aviācijas nozares politikas izstrādāšana ir Satiksmes ministrijas kompetence); uzdevumus valsts ārējās un iekšējās drošības funkciju izpildei u.c.
Latvijā privātpersonai nevar nodot administratīvo sodu uzlikšanu. Praksē tas redzams tādējādi, ka, piemēram, sabiedriskie biļešu kontrolieri strādā kopā ar policiju, kura var sodīt. Zvērināta advokāte Ilze Kramiņa piebilst, ka Austrijā privātpersonām ir deleģētas tiesības atstāt paziņojumus par sodu, ja nepareizi ir novietots transportlīdzeklis, taču pastāv summas ierobežojums – līdz 20 eiro.
No plānošanas līdz vissvarīgākajam - izvērtēšanai
Pētījumā analizēti pārvaldes uzdevumu deleģēšanas procesa četri posmi. Pēc plānošanas, kas norit iestādē, pārējos trijos posmos (pretendentu atlase, deleģētā uzdevuma izpilde, uzdevuma deleģēšanas seku un rezultātu izvērtēšana) ir iesaistīta arī privātpersona.
Plānošanā ir būtiski saprast, vai vispār ir kāds subjekts, kam var šo uzdevumu deleģēt, seminārā norādīja "Ernst&Young" konsultants Jānis Dirveiks. Otrajā – atlases – posmā, izraugoties, kam uzdevumus nodot, izvēlei būtu jānotiek pēc kritērijiem, kas noteikti jau plānošanas procesā. J.Dirveiks uzsver: visam jānotiek caurskatāmi, nevis, teiksim, domes pārstāvji piezvana saviem draugiem, piedāvājot "darbiņu".
Atlases posms var noslēgties arī ar negatīvu rezultātu, ja, kā izrādās, izvēlētais subjekts to nevar veikt efektīvi. Izpildes posmā ļoti svarīga ir kontrole un uzraudzība, vai uzdevums tiek veikts saskaņā ar kritērijiem, kas bija noteikti, jo tas skar arī naudu un cilvēkresursus. Deleģēšana parasti ir ilgtermiņa saistības – trīs četri gadi, un kontrolei uzraudzības procesā ir jābūt nepārtrauktai, izvērtēšana varētu notikt pēc kāda ilgāka laika perioda. Ceturtajā posmā – izvērtēšanā - jāskatās ne tikai, kas ierakstīts līgumā, bet jānoskaidro arī sabiedrības viedoklis, vai iedzīvotāji bijuši apmierināti ar to, kā konkrēto uzdevumu veic nevis pašvaldība, bet privātais subjekts.
Vēl jāsecina, vai apmierināta ir pati privātpersona; vai līgums, samaksas nosacījumi ir bijuši objektīvi; vai ir vēlme turpināt sadarbību; vai nav nepieciešams mainīt kādus līguma nosacījumus.
Efektivitāte prasīta likumā
Uzdevumu deleģēšanas efektivitātes noteikšanas analīzē pētījumā bieži minēts termins "ex-ante," tas nozīmē, ka izvērtējam efektivitāti, pirms kaut kas vēl ir noticis, paskaidro J.Dirveiks.
Valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanā efektivitātes nosacījumu prasa likums. To ir definējis arī Ministru kabinets, nosakot, ka efektivitāte sastāv no trim elementiem: ieguldījumiem (zināšanas, finanses, laiks utt.), rezultātiem (galaprodukts) un ieguvumiem. Jo likumā ir rakstīts, ka uzdevumu deleģēt var tikai tad, ja efektivitāte būs lielāka. Tātad, deleģējot kādu uzdevumu, ir jānovērtē, kāda būs esošā pakalpojuma efektivitāte, ja to veiks pašvaldība, un – kāda tā varētu būt, ja pakalpojumu nodos privātpersonai.
Arī pašai privātpersonai, kura pretendē uz kādu no valsts pārvaldes uzdevumiem, jāzina: ja pārvalde vēlas nodot kādus uzdevumus, tai ir jāizvirza arī kritēriji, uzsver pētnieki.
"Ja institūcijas vēlas novērtēt efektivitāti, tām ir jānosaka kritēriji," uzsver J.Dirveiks. Lakoniski efektivitāti var raksturot kā labāku rezultātu par mazāku naudu. Taču, kā seminārā diskusijā izteicās dalībnieki: lētākais ne vienmēr ir arī labākais.
Seminārā klātesošie uzdeva arī jautājumus par situācijām, kas tiek uzskatītas par pozitīviem piemēriem, taču, vai tam vienmēr nekritiski ir jānotic. Piemēram, Latvijā CSDD, salīdzinot ar citām valstīm, nebūt neesot efektivitātes paraugs, jo ir valstis, kur tehniskās apskates funkciju veic autoservisi, tātad privātpersonas. Klientam tas ir izdevīgāk, vismaz mazāks laika tēriņš.
Kā viens no faktoriem, kas samazina efektivitāti, pētījumā minēta deleģējuma noteikšana ar ārējo normatīvo aktu (ierakstu likumā, Ministru kabineta noteikumos), kas ierobežo konkurenci. Pētnieki konstatējuši, ka Latvijā ir daudz ārējo normatīvo aktu, kuros ir konkrēti deleģējumi. Tas ir veidojies gan vēsturiski, gan arī lobiju rezultātā, kas iesaistījušies normatīvā akta izstrādē. Tāpēc, iespējams, šī iespējamā deleģējuma nosacījums būtu jāraksta pieļāvuma formā, iesaka pētījuma veicēji. Daudzos gadījumos tā jau ir.
Divi būtiskākie kritēriji, ko iestādes norādījušas, ka tās izmanto valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas paredzamās efektivitātes noteikšanai, ir pakalpojuma kvalitāte un pakalpojuma pieejamība. Tikai trešajā vietā pēc atbilžu biežuma ierindojas finansiālā izdevīguma kritērijs.
"Pētījums ir labs izziņas materiāls."
Būtisks iemesls, lai izšķirtos par valsts pārvaldes uzdevuma nodošanu, ir tas, ka iestāde pati ar saviem resursiem nespēj nodrošināt uzdevuma izpildi, teikts pētījumā.
Sarunā par efektivitāti semināra dalībnieki kritiski izteicās par atsevišķiem valstī notiekošajiem uzdevumu nodošanas procesiem, piemēram, publisko aģentūru radīšanu pakalpojumu sniegšanai, kapitālsabiedrībām, kuru mērķis ir peļņas gūšana, jo ir šaubas, ka ieguvējs vienmēr ir iedzīvotājs, jo "kādam par to jāmaksā". Salīdzinājumam tika minēts, ka, piemēram, ceļa apsaimniekotājs var aizbildināties ar naudas trūkumu uzdevuma izpildei, taču, ja vadītāji saņem algā 2-3 tūkstošus latu, bet pašvaldībai iedoti pieci tūkstoši bedrīšu lāpīšanai, samērīguma nav. Un kā tad lai novērtē šāda uzdevuma deleģēšanu kapitālsabiedrībai?
J.Dirveiks skaidroja, ka pētījuma veikšanas laikā dokumentālu pierādījumu tam, vai tiek vērtēta uzdevuma nodošanas efektivitāte, pārsvarā nav bijis. Diemžēl arī likumā šādas prasības nav. Tagad vismaz būs ceļvedis, pētījumā iestrādātās rekomendācijas, kas varētu noderēt kā paraugs.
Finanses un līgumi
Pētījumā analizēti arī deleģēto uzdevumu finansēšanas veidi (iestāde finansē no saviem budžeta līdzekļiem; iestāde līdzekļus nepiešķir, bet, veicot deleģēto uzdevumu, privātpersona sniedz pakalpojumus, saņemot par tiem samaksu; iestādes finansējums uzdevuma izpildei netiek piešķirts, privātpersona to piesaista pati u.tml.) Pētījumā atklāts, ka starp biežāk izmantotajiem finansēšanas modeļiem, kad uzdevuma izpilde nodota privātpersonai, apmaksu veic pakalpojuma saņēmējs. Piemēram, maksātnespējas administratoru sertificēšanas uzdevums, kas deleģēts biedrībai "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija" un par ko samaksa tiek iekasēta atbilstoši 2010.gada 26.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1002 "Noteikumi par biedrības "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija" valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi".
Uzdevumu nodošanā ir svarīgs arī deleģēšanas līgums, ko iestāde un privātpersona noslēdz, lai vienotos par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu un veidu, kādā privātpersona turpmāk šo uzdevumu īstenos, kā arī par finansēšanas mehānismu.
Deleģēšanas līgums ir publiski pieejams un tiek publicēts iestādes, kas to noslēgusi, mājaslapā internetā.
Praktisko pieredzi un ieteikumus varēs likt lietā
Pētījumā plaši un detalizēti ir aplūkoti daudzi praktiski jautājumi. Detalizēti ar piemēriem izklāstīta ārvalstu pieredze. LV portāls interesējās, kā šis pētījums varētu tikt izmantots turpmāk.
Valsts kancelejas Stratēģiskās analīzes departamenta vadītāja Eva Upīte informēja, ka, pamatojoties uz pētījuma saturu, to plānots izmantot trijos veidos:
1. Ņemot vērā sniegtās rekomendācijas, plānojam sagatavot tiesību aktu projektu par izmaiņām normatīvajos aktos, lai pilnveidotu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas procesu, piemēram, ja valsts pārvaldes uzdevums tiek nodots ar likumu, tad institūcijas vairs neslēdz deleģēšanas līgumus, līdz ar to uzraudzība nereti izpaliek, līdz ar to nav atgriezeniskās saiknes par deleģēto uzdevumu izpildes efektivitāti, kvalitāti, tiesiskumu.
2. Normatīvajos aktos nav noteikts, kā būtu jāizvēlas pretendents, kam deleģēt valsts pārvaldes uzdevumu, kā izvērtēt tā darbības efektivitāti, līdz ar to pētījums būs labs metodiskais materiāls, kurā ir sniegta informācija par to, kā būtu veicams "ex-ante" efektivitātes izvērtējums institūcijām, kuras valsts pārvaldes uzdevumus nodevušas citām personām.
3. Pētījums ir labs izziņas materiāls, līdz ar to institūcijas, deleģējot valsts pārvaldes uzdevumu, varēs iegūt informāciju par citas valsts, kā arī citu institūciju pieredzi, kā arī aplūkot esošo praksi par deleģēšanas veidiem un finansēšanas mehānismu.
E.Upīte uzsver: "Valsts pārvaldes uzdevumu nodošana privātpersonām nav pašmērķis, svarīgākais ir cilvēks, līdz ar to mēs strādājam pie tā, lai cilvēks saņemtu kvalitatīvu pakalpojumu, neieguldot lielus resursus, maksimāli ērti un iespējami īsākajā termiņā. Ja to var sasniegt, valsts pārvaldes uzdevumu nododot, tad tas tiek veikts. Mūsu mērķi ir maza un efektīva valsts pārvalde!"
Par semināru īpaši liela interese bijusi Rīgā, tāpēc oktobrī tiks rīkotas papildu apmācību nodarbības.
