NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
29. jūlijā, 2009
Lasīšanai: 17 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Eiropas Savienība
8
8

Kaimiņu bieds – Latvijas piemērs

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Visās Baltijas valstīs budžeta izdevumi visās jomās, ieskaitot sociālo, tiek samazināti šogad un būs jāsamazina arī nākamgad. Taču pagaidām tikai Latvija finanšu problēmas ir spiesta risināt ar pasaulē lienētu naudu.

FOTO: www.sxc.hu

Gan Eiropas Savienības institūcijas, gan dalībvalstis individuāli cīnās ar globālās krīzes sekām. Avārijas novēršanai vieni būvē arī pamatu turpmākajai attīstībai, citi izmisīgi mēģina sataustīt staignājā kādu cini atspērienam, lai negrimtu vēl dziļāk. Baltijas valstis ir bēdu māsas, taču atšķirīgā situācijā – Latvija šā gada problēmas jau piesegusi ar daļu milzīgā starptautiskā aizņēmuma, par nākamajām porcijām parakstījusi jaunas vienošanās ar Eiropas Komisiju un Starptautisko valūtas fondu (SVF). Igaunija skopulīgi pārskaita kronas savā rezerves fondā, paturot prātā, ka nākamgad 100 miljoni eiro ir jāaizdod Latvijai, un cieši turas pie sākotnējā lēmuma – pašiem neuzņemties aizņēmuma slogu. Lietuva balansē uz aizņemšanās robežas. Visas valstis turpina samazināt izdevumus un nekur nepopulāro lēmumu pieņemšana nenotiek bez domstarpībām.

Morālās vērtības un demokrātija

Lietuvas jaunā prezidente Daļa Grībauskaite, iztiekot bez Latvijas autoritātēm raksturīgām košām un dažbrīd grūti tulkojamām un nesaprotamā virzienā vērstām metaforām, nākusi ar skaidriem un vienkāršiem uzstādījumiem – pret zagšanu un pārmērībām, par solidaritāti un reputāciju. No jauna apstiprinot iepriekšējā premjera Andrus Kubiļus valdību, kaimiņu prezidente atzina: “Varbūt ne visi Lietuvas valdības ministri ir brīnišķīgi, taču viņi vismaz nezog, un tas nav nemaz tik slikti.”

Prezidentes ietekmē sava dāsnā atalgojuma samazināšanai piekritis Lietuvas Bankas vadītājs Reinoldijs Šarkins, kuru D. Grībauskaite brīdināja par risku – valsts centrālās bankas reputācijas pasliktināšanos pēc tam, kad tika publiskota informācija par nesamērīgi augsto darbinieku atalgojumu un atvieglojumiem kredītu saņemšanai.

Lietuvas parlaments 24. jūlijā pieņēmis grozījumus likumā, kas paredz samazināt augstāko amatpersonu un ierēdņu algas, tostarp Seima spīkera un deputātu, kā arī augstāko ierēdņu un tiesnešu amatlikmes koeficientus. Līdz ar to Seima spīkera mēnešalga pirms nodokļu nomaksas samazināta no 10 700 līdz 9100 litiem (no 2183 līdz 1856 latiem), deputātu atalgojums – no 8100 līdz 6800 litiem (no 1652 līdz 1387 latiem) mēnesī. Augstāko amatpersonu un augsta ranga ierēdņu atalgojums tādējādi samazinājies par 15 līdz 24,5 procentiem.

Latvijā pēc pērn decembrī ar SVF noslēgtās vienošanās politiķi steidza priecāties, ka beidzot te tiks ieviesta kārtība – vismaz pārtraukta zagšana.

“Iestājoties NATO un ES, Latvija pārņēma visas nozīmīgākās Eiropas direktīvas, pieņēma daudz demokrātisku likumu, izveidoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un it kā jau sāka iet eiropeisko ceļu. Līdz ar to Eiropas un NATO ietekmes sviras uz vietējo politiku atslāba, bet elite tostarp pieļāva visas iespējamās kļūdas, no kurām ne vienreiz vien brīdināja gan ES, gan SVF: subsidēja nekustamos īpašumus, pieļāva kreditēšanas bumu, neieviesa jaunus nodokļus; tas noveda pie ekonomikas pārkāršanas un situācijas, kurā atrodamies patlaban. Tad nu ES saprata, ka postkomunistiskās valstis, tādas kā mūsējā, vēl ir nepieciešams ar burkānu un pātagu iemācīt labi uzvesties Eiropas sabiedrībā. Taču, tā kā burkāni Latvijā jau notiesāti, bet gaidīto rezultātu nav, nākas ķerties pie pātagas,” laikrakstā “Telegraf” Latvijas situāciju raksturo uzņēmējs un ekonomisko procesu analītiķis Ģirts Rungainis. Viņaprāt, Latvijas bankrots vispirms parautu sev līdzi Lietuvu un Igauniju, pēc tam – citas Austrumeiropas vājākās valstis, ieskaitot Ungāriju, un tad pārmestos uz “veco” ES. Katastrofa Baltijā iedragātu Skadināviju, bet katastrofa Ungārijā – Austriju, kuras bankas ungāriem izsniegušas teju vairāk kredītu nekā skandināvu baņķieri latviešiem.

Budžeta grozīšana deficīta mazināšanai

Pagājušonedēļ pirms Seima balsojuma par kārtējām izmaiņām šā gada Lietuvas valsts budžetā premjers A. Kubiļus brīdināja, ka Lietuva tāpat kā Latvija būs spiesta lielāko daļu finanšu politikas sviru nodot Eiropas Komisijai un Starptautiskajam valūtas fondam, ja Seims nenobalsos par grozījumiem, vēsta BNS.

Seims 23. jūlijā apstiprināja šogad jau otros budžeta grozījumus, kuros plānotais budžeta ieņēmumu apmērs samazināts par 2,065 miljardiem litu (421 miljonu latu), savukārt izdevumi apcirpti tikai par 187 miljoniem litu (38 miljoniem latu).

Tagad plānoto ieņēmumu apmērs šā gada budžetā samazināts līdz 20,814 miljardiem litu (4,246 miljardiem latu) un izdevumu apmērs – līdz 25,635 miljardiem litu (5,229 miljardiem latu).

Ieņēmumu korekcija paredz, ka nodokļos ienāks 12,956 miljardi litu (2,6 miljardi latu), nevis 14,966 miljardi litu (trīs miljardi latu), kā tika plānots iepriekš.

Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Šimonīte presei sacījusi, ka pieņemtie grozījumi nodrošinās budžeta deficītu 8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Premjers Andrus Kubiļus brīdināja, ka Lietuva tāpat kā Latvija būs spiesta lielāko daļu finanšu politikas sviru nodot Eiropas Komisijai un Starptautiskajam valūtas fondam, ja Seims neapstiprinās kārtējās izmaiņas šā gada budžetā."

Parlamenta opozīcija vainoja valdību, ka tā ar izdevumu samazināšanu dzen valsti postā, uz ko premjers A. Kubiļus atbildējis, ka budžeta griešana nav priecīgs, bet nepieciešams lēmums: “Skatos uz jums un domāju: kur ir jūsu atbildība un sirdsapziņa. Jo vieglāk vienoties ar uzņēmējiem nekā ar parlamenta locekļiem.”

Iepriekš, budžeta grozījumos maijā, lietuvieši samazināja valsts sektora izdevumus par trim miljardiem litu (609 miljoni latu).

Arī Igaunijas parlaments šogad divas reizes ir grozījis valsts budžetu. Centra partijas vadītājs Edgars Savisārs uzskata, ka A. Ansipa valdība ar trešajiem budžeta grozījumiem neriskēs, jo tas var negatīvi noskaņot sabiedrību pirms rudenī paredzētajām pašvaldību vēlēšanām, raksta delfi.ee. Politiķis uzskata, ka deficīta segšanai tiks ņemti 3,6 miljardi kronu (162 miljoni latu) no stabilizācijas rezerves fonda, tādējādi to pilnīgi iztukšojot.

Nodokļu politikā cīņa ir atklāta

Lai ko saka oponenti par Latviju, ir skaidrs, ka nodokļu politikā valdība cenšas nenokļūt neizdevīgākā situācijā, salīdzinot ar kaimiņiem. Tāpat kā kaimiņi – salīdzinot ar mums.

Lietuvā 1. janvārī PVN standartlikme, kas iepriekš bija 18%, tika pacelta līdz 19%. Septembrī likme palielināsies par diviem procentpunktiem – līdz 21%, pazeminātā likme apkurei – no 5% līdz 9%. Ieņēmumi no šī nodokļa šogad gan ir mazāki nekā paredzēts, taču A. Kubiļus norāda, ka PVN ieņēmumi atpaliek no plāna sliktās ekonomiskās situācijas dēļ, nevis tāpēc, ka paaugstināta likme.

Lietuva no 1. septembra samazina akcīzi dīzeļdegvielai un neslēpj, ka cer arī uz pircējiem no Latvijas.

LV.LV jau rakstīja, ka Igaunijā 1. jūlijā stājās spēkā jauna PVN likme – 20% līdzšinējo 18% vietā. Opozīcija dzīvi apspriež iespēju jaunievedumu apstrīdēt tiesā, jo neesot nodrošināts pienācīgs pārejas laiks jaunās likmes ieviešanai.

Latvijā no 1. janvāra PVN likme palielināta no 18% līdz 21%. Un pašreiz jautājums ir par to, vai tā tiks paaugstināta vēlreiz.

Sociālais atbalsts samazinās, bet ne Igaunijā

Sociālā politika ir pavisam tieši saistīta ar nodokļu politiku. Lietuvas prezidente paudusi, ka valstij pašlaik nav iespēju palielināt budžeta izdevumus, tādēļ nāksies taupīt, un sabiedrības uzdevums būs izlemt, vai tā ir ar mieru maksāt lielākus nodokļus, lai sociālos pabalstus saglabātu pašreizējā līmenī. “Domāju, ka tādas valstis kā Lietuva nevar palielināt budžeta izdevumus, deficītu vai valsts parādu. Pirmām kārtām tām ir jāapcērp izdevumi, jāsamazina ierēdņu skaits, jāizvairās no valsts iestāžu funkciju dublēšanās, jālikvidē šķēršļi uzņēmējdarbībai un jātaupa,” D. Grībauskaites intervijā Lietuvas biznesa avīzē “Verslo žinios” sacīto atstāsta BNS.

Līdzīgi Latvijas Saeimai arī Lietuvas parlaments 23. jūlijā nobalsoja par “māmiņalgu” samazināšanu. Likumā paredzēts pabalstus, kuri jau tiek izmaksāti vai arī tiks piešķirti līdz 2010. gada jūlijam, samazināt par 10%. "Māmiņalgas" nedrīkstēs būs mazākas par 800 litiem (160 latiem) mēnesī. Savukārt no 2010. gada jūlija māmiņalgu vienam no vecākiem maksās 90% no algas par bērnu līdz viena gada vecumam, bet 75% no algas par bērnu no viena līdz divu gadu vecumam. Ne pirmajā, ne otrajā bērna dzīves gadā tas no vecākiem, kurš saņem pabalstu, nedrīkstēs strādāt algotu darbu. Pašlaik “māmiņalga” pirmajā bērna dzīves gadā ir 100% no pēdējās darba algas, bet otrajā gadā - 85% no pēdējās darba algas. Tā nedrīkst pārsniegt 7440 litu (1488 latus) mēnesī.

Likumam bija jāstājas spēkā 1. septembrī, taču Lietuvas prezidente tam uzlikusi veto, norādot, ka grozījumi aizskar to māmiņu tiesības, kam šie pabalsti jau ir piešķirti. D. Grībauskaite arī paudusi, ka sociālā budžeta deficīta apstākļos izdevumu samazināšanā ir jāievēro gan tiesiskais princips, gan proporcionalitāte attiecībā pret visām grupām, lasāms informācijā prezidentes mājaslapā.

Savukārt Igaunijā sagatavots likumprojekts, kurš 2010. gadā paredz paaugstināt pašreizējo maksimālo vecāku pabalsta slieksni (30 729 kronas jeb Ls 1380) par 14,9% – līdz 35 316 kronām (Ls 1586).

Trūcīgo kļūst vairāk

Igaunijā līdz šī gada beigām divkāršosies nabadzīgo iedzīvotāju skaits, atsaucoties uz Sociālo lietu ministrijas prognozēm laikrakstā "Eesti Paevaleht”, vēsta BNS. Ministrija paredz, ka 2009. gada beigās to cilvēku skaits, kuri saņem minimālās iztikas pabalstu, bezdarbnieku skaita palielināšanas dēļ pieaugs līdz 45 tūkstošiem. Pagājušā gada nogalē šādu cilvēku skaits Igaunijā nepārsniedza 20 000 no aptuveni 11 400 ģimenēm, taču saskaņā ar ministrijas prognozi šādu ģimeņu skaits līdz šī gada beigām pieaugs līdz 24 tūkstošiem.

Minimālās iztikas pabalstu iedzīvotājiem Igaunijā izmaksā vietējās pašvaldības, ik ceturksni saņemot šim mērķim finansējumu no valsts budžeta. Minimālās iztikas pabalsts ir 1000 kronu (45 lati) mēnesī cilvēkam, kurš dzīvo viens, vai ģimenes galvai un 800 kronu (36 lati) mēnesī katram nākamajam ģimenes loceklim.

Latvijā GMI (garantētā minimālā ienākuma pabalsts) ir 37 lati mēnesī. Pērn pašvaldības to izmaksāja 27,8 tūkstošiem cilvēku jeb 1,2% no iedzīvotāju kopskaita.

Lietuvā šī ienākumu robeža ir 350 liti (71 lats) vienai personai.

Ekonomikas sildīšanai, uzņēmējdarbības atbalstam

Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, Igaunijā tiek apsvērta iespēja ļaut dibināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), neveicot sākotnējo iemaksu pamatkapitālā. Pašlaik likums noteic, ka SIA pamatkapitālam ir jābūt 40 000 kronu (aptuveni 1800 latu).

Latvijā ir izteikts priekšlikums samazināt SIA dibināšanas pamatkapitālu no pašreizējiem 2000 latiem līdz 500 latiem.

"Igaunijas Centra partijas vadītājs Edgars Savisārs uzskata, ka Andrusa Ansipa valdība ar trešajiem budžeta grozījumiem neriskēs, jo tas var negatīvi noskaņot sabiedrību pirms rudenī paredzētajām pašvaldību vēlēšanām."

Retumis, tomēr parādās arī citas cerīgas ziņas uzņēmējdarbībai. Igaunijā jau zināms, ka Lielbritānijas kompānija “MGT Power” vēlas Baltijas valstīs no 2012. gada iegādāties miljons tonnu šķeldas jaunas elektrostacijas darbināšanai. Ar šķeldu kurināma koģenerācijas elektrostacija (ar 295 megavatu jaudu) tiks būvēta Anglijas ziemeļaustrumos. “MGT Power” gatavojoties tuvāko mēnešu laikā parakstīt līgumus par šķeldas iepirkšanu no Igaunijas. Taču igauņi ir arī satraukti, jo šādas britu ieceres īstenošana strauji palielinātu pieprasījumu pēc šķeldas, tādējādi tās cena pieaugtu un sadārdzinātos arī elektroenerģija un apkure. Igaunijā ir divas ar šķeldu kurināmas elektrostacijas, bet vēl divas tiek būvētas.

Lietuvā Seima labējo frakciju deputātu grupa iesniegusi izskatīšanai likumprojektu, lai atļautu lauku tūrisma nozares saimniecībām mājas apstākļos nodarboties ar alkoholisko dzērienu ražošanu – ar nosacījumu, ka dzērienā alkohola īpatsvars nepārsniedz 65 procentus. Lauku saimniecībās ražotie alkoholiskie dzērieni ierobežotā apjomā tiktu aplikti ar divreiz mazāku akcīzes nodokli nekā veikalos nopērkamie.

Nomācošs jauniešu bezdarbs

Latvijā ekonomikas krīze vairāk nekā citās ES dalībvalstīs ir skārusi jauniešus. Pēc “Eurostat” datiem, Latvijā bezdarba līmenis 15 līdz 24 gadu vecumā 2009. gada pirmajā ceturksnī pieaudzis līdz 28,2%, salīdzinot ar 11% gadu iepriekš. Otrais un trešais krasākais jauniešu bezdarba kāpums minētajā periodā bija abās pārējās Baltijas valstīs – Igaunijā šis rādītājs pieauga no 7,6 līdz 24,1% un Lietuvā no 9,5 līdz 23,6%.

Vēl augstāks jauniešu bezdarba līmenis nekā Latvijā bija tikai Spānijā – 33,6 procenti.

Latvijā pensijas aug straujāk, bet pensionāri ir nabagi

Latvijā šogad pirmajā ceturksnī visstraujāk Baltijas valstīs pieauga vidējā vecuma pensija, salīdzinājumā ar 2008. gada attiecīgo periodu – par 41,4%, Lietuvā vidējā vecuma pensija palielinājās par 9,7%, Igaunijā – par 20,8 procentiem. Latvijā vidējā vecuma pensija bija 251 eiro (176 lati), Lietuvā – 235 eiro (165 lati), bet Igaunijā – 291 eiro (204 lati).

“Eurostat” dati liecina: 2007. gadā Latvijas pensionāri bija otrie nabadzīgākie Eiropas Savienībā, jo zem nabadzības sliekšņa dzīvoja 33% pensionāru, kas vecāki par 65 gadiem. Tikpat liels trūkumā dzīvojošu pensionāru īpatsvars bija arī Igaunijā, mazāk – Lietuvā – 30 procenti.

Vislielākais zem nabadzības sliekšņa dzūvojošo pensionāru īpatsvars bija Kiprā (51%), bet ES zem nabadzības sliekšņa dzīvo vidēji 19% pensionāru.

Nākamajam gadam scenārijs neatmaigst

Lai saņemtu turpmākos starptautiskos aizdevumus no Eiropas Komisijas, Latvija ir apņēmusies nākamgad budžeta izdevumus samazināt par 500 miljoniem latu (panākot 8,5% budžeta deficītu). Nodomu protokols par SVF aizdevumu arī strikti nosaka valsts rocības robežas.

Lietuvas premjers A. Kubiļus prognozējis, ka ekonomikas krīze Lietuvā beigsies tikai pēc pusotra gada un varas iestādēm arī nākamgad būs jāpieņem nepopulāri lēmumi: “Lai tuvākajos gados ieviestu eiro, saglabātu uzticību Lietuvai starptautiskajos tirgos un svarīgās finanšu institūcijās, nākamgad valsts budžets būs jāsamazina par četriem līdz pieciem procentiem – apmēram četriem līdz četrarpus miljardiem litu (816 līdz 918 miljoniem latu). Mums nav burvju recepšu, kā to izdarīt. Iespējams, nākotnē vajadzēs par 20 procentiem samazināt birokrātu skaitu, par 10 procentiem samazināt valsts sektora darbinieku algas un sociālās izmaksas: pensijas, maksājumus mātēm, pabalstus.”

Arī Igaunijā valdība jau strādā ar 2010. gada valsts budžeta projekta melnrakstu. Taču katrai ministrijai atvēlētās valsts naudas konkrētās summas tiks paziņotas augustā – pēc tam, kad būs publicēta nākamā gada ekonomikas prognoze. Skaidrs gan esot tas, ka pēc sāpīgās izdevumu samazināšanas šogad tā būs jāturpina arī nākamgad. Zinātnes un izglītības ministrs Teniss Lukass finanšu ministram lūdzis dažus izņēmumus: pedagogiem saglabāt minimālās darba algas likmi šā gada līmenī, saglabāt pabalstus universitāšu doktorantiem un samazināt studentiem mācību pabalstus nevis par 9,1%, bet tikai par 4,5%. Finanšu ministrijas reakcija ir: ja piekāpsies vienai ministrijai, pārējās nāks ar līdzīgiem lūgumiem. Finanšu ministrs Jurgens Ligi izteicies, ka, pēc pašreizējām aplēsēm, nākamā gada budžetā pietrūkstot sešu miljardu kronu (269,4 miljoni latu). Taču arī šim skaitlim neesot nekādas nozīmes, viss būšot atkarīgs no ekonomiskās situācijas.

Lietuvas iekšzemes kopprodukts šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu samazinājās par 22,4%, otrdien, 28. jūlijā, paziņoja Statistikas departaments. Tādējādi IKP šogad sešos mēnešos salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusi nokrita par 18,1% (šogad pirmajā ceturksnī IKP salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem Lietuvā pazeminājās par 13,3%). Latvijā IKP par 18% samazinājās jau pirmajā ceturksnī, un šāds kritums tiek prognozēts visam gadam. Igaunijā pirmajā ceturksnī IKP samazinājās par 15,1 procentu.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI