Jāiegulda modernizācijā
Pastāv vairāki apstākļi, kas traucē kvalitatīvu valsts pārvaldes darbību, akcentē Eiropas Komisijas Konkurences direktorāta Finanšu tirgus sektora vadītāja Tatjana Verjē. Viena no tām ir standartizācijas trūkums procesos un darba organizācijā – katrā ministrijā ir sava sistēma, kā noteikt algas, piemaksas, vadības līgumus. Algu sistēma nav vienādota, un tas rada lieku laika un darba patēriņu, katru mēnesi rēķinot izmaksājamās summas, turklāt šāda sistēma nav pietiekami caurskatāma.
Eiropas Komisijā (EK) strādājošiem ierēdņiem nav ne prēmiju, ne citu piemaksu par papildus projektiem, izņemot piemaksas ģimenei un apgādniekiem. Ierēdņiem ir noteikta konkrēta alga, un viņi saņem arī fiksētas piemaksas par bērniem vai par to, ka dzīvo ārpus savas izcelsmes valsts. Lai strādātu EK, amata kandidātam jāiziet standartizēts konkurss, kurā izvērtē zināšanas un iepriekšējo pieredzi. Atkarībā no pieredzes un no pozīcijas, uz kuru pretendē, ir noteikts grāds, kuram konkrētais pretendents varētu pievienoties. Katrā ierēdņa grādā ietilpst vairākas pakāpes. Katru gadu ierēdņi tiek vērtēti un viņiem ir iespēja iegūt punktus, lai tiktu augstākā ierēdniecības līmenī. Tikt no viena grāda uz nākamo ir visai grūti, un tas var aizņemt līdz pat pieciem gadiem. Visas ierēdņu algas ir publicētas internetā.
Valsts iestāžu efektivitāti kavē arī tas, ka tām parasti ir liels īpašumu un dažādu aktīvu portfelis, bet vāja naudas plūsma un tās trūkums ieguldījumiem pārvaldes modernizācijā. Īpašums ir jāpārvalda – tas prasa cilvēkresursus, pieredzi un pareizu motivāciju. Savukārt naudas trūkuma dēļ valsts pārvalde neiegulda informācijas tehnoloģijās, procesu optimizācijā, produktivitātē.
T.Verjē uzskata, ka Latvijā ir pārāk daudz valstij piederošu un nacionalizētu lielo uzņēmumu – valstij ir kapitāldaļas uzņēmumos LMT, Latvenergo, Latvijas Pasts un daudzos citos. Pēc viņas domām, valsts pārvalde cenšas paturēt valsts īpašumā vairāk uzņēmumus, jo tas dod iespēju augstā līmeņa vadītājiem valsts aparātā pelnīt lielas summas līdztekus standarta atalgojumam.
Eiropas Komisija sev nepieciešamās ēkas īrē. Ēku un biroju pārvalde, apsardze, apmeklētāju reģistrācija, remonti, uzturēšana un apkope – visi šie pakalpojumi tiek iepirkti. Automašīnas, ko lieto valsts pārvalde, pieder līzinga kompānijām. Puses, slēdzot līgumu, izvēlas operatīvo līzingu. Daudzās valstīs IT infrastruktūra ir pilnībā vai daļēji iepirkta –
serveru uzturēšanu nodrošina ārpakalpojuma sniedzēji, bet datori iegādāti, noformējot līzingu, vai vienkārši īrēti.
Ja valsts iestādei nākas daudz tērēt uz iepriekš minētajām lietām, tai neatliek naudas ieguldījumiem pārvaldes modernizācijā. Iestādes var ietaupīt līdzekļus, pat komunicējot ar pilsoņiem. Lielbritānijas valsts iestāžu piemērs rāda, ka, kontaktējoties ar iedzīvotājiem “pa tiešo”, tiek tērēti 8 lati mēnesī, 4 lati – kontaktējoties pa telefonu, bet 17 santīmi – par apkalpošanu caur internetu.
"Apsaimniekojot savus resursus, valsts iestādēm pietrūkst naudas modernizācijai."
Tāpat aktīvāk vajadzētu izmantot e-rēķinus (elektroniskos rēķinus). Piemēram, Dānijā valsts pārvaldē pilnībā tiek izmantoti e-rēķini. Citi vienkārši netiek pieņemti un apmaksāti. “Tas ir svarīgi, jo tas stimulē gan bankas, gan citus uzņēmumus ieviest e-rēķinus, kas savukārt veicina e-attīstību visā valstī kopumā,” norāda T.Verjē. “Pašreiz bankām Latvijā nav iemesla censties ieguldīt un ieviest e-rēķinus, jo liela daļa apmaksu ekonomikā notiek tieši ar valsts struktūrām, kuras obligāti nepieprasa e-rēķinus.”
Valsts pārvaldei traucē arī novecojušie likumi un kārtība, kas prasa daudz roku darba ne tikai no valsts struktūrām, bet arī uzņēmējiem. T.Verjē arī uzskata, ka svarīgi ir noteikt pakalpojuma veidus, kuros dot iespēju privātajam sektoram konkurēt ar sabiedriskā sektora struktūrām par iespēju kādus pakalpojumus sniegt. Tas palīdzētu ietaupīt līdzekļus un paplašinātos izvēle. Piemēram, Lielbritānija ietaupa ap 20% no saviem tēriņiem, ieviešot konkurenci starp sabiedrisko pakalpojumu struktūrām un privātiem uzņēmumiem.
Taupības režīms liek atteikties no prēmijām
Latvijā nav tik standartizēta algu sistēma kā EK. Valsts pārvaldes atalgojuma politika pamatā vērsta uz to, lai par vienādu darbu saņemtu vienādu atalgojumu, norāda Valsts kancelejas komunikāciju departamenta vadītāja Ieva Aile. Taču praksē pastāv lielas darba samaksas atšķirības atalgojuma līmenī dažādās ministrijās un to padotības iestādēs neregulāro piemaksu, prēmiju un vadības līgumu dēļ. Šī gada vasarā Ministru kabinets pieņēma grozījumus „Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu, Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju” (Nr. 995), būtiski ierobežojot piemaksu un prēmiju apjomu, kā arī nosakot, ka vadības līgumi nedrīkst pārsniegt 40% no mēnešalgas. Tāpat noteikti kopējā atalgojuma griesti – visa darba samaksa mēnesī, ieskaitot piemaksas un vadības līgumus, pēc 2009.gada 1.janvāra nedrīkstēs pārsniegt 3500 latus (tas gan attiecas tikai uz dažām augstākajām valsts pārvaldes amatpersonām, jo vidējais kopējais darba samaksas apjoms pēc Finanšu ministrijas apkopotās informācijas 2008.gada 1.ceturknī svārstījās no 640 līdz 1785 latiem).
Patlaban budžeta taupības režīmā premjers Ivars Godmanis izdevis rīkojumu par prēmiju izmaksas aizliegšanu visu ministriju un padotības iestāžu ierēdņiem, darbiniekiem un amatpersonām, līdz ar to ievērojami samazināsies neregulāro piemaksu apjoms un lielās atšķirības valsts pārvaldē strādājošo atalgojumā.
Latvijas iestādes vēl nav gatavas īrēt sev nepieciešamās ēkas, kā to dara EK. “Nav veikts ekonomiskais izvērtējums un analīze par šāda modeļa ieguvumiem vai zaudējumiem,” norāda I.Aile. “Vairākkārt medijos izskanējusi ideja veidot atsevišķu ministriju kompleksu ārpus Rīgas centra. Tomēr bez ekonomiskā pamatojuma nav iespējams atbildēt par šāda soļa lietderību un valsts budžeta ieguvumiem.”
Pēc premjera iniciatīvas no jauna dienaskārtībā nonācis arī jautājums par valsts pārvaldes funkciju deleģēšanu privātajam sektoram. Šobrīd vairāki desmiti nevalstisko organizāciju ir iesūtījušas ap 100 priekšlikumiem par gatavību pārņemt valsts funkcijas un uzdevumus. Liela daļa NVO priekšlikumu gan saistīti ar tādu pakalpojumu sniegšanu, kas pēc būtības ir valsts iepirkums, nevis funkciju deleģēšana. Piemēram, priekšlikums pārņemt sabiedriskās domas pētījumu veikšanu. “Tāpēc visas iniciatīvas tiks rūpīgi izvērtētas un izdiskutētas, lai rastu racionālāko un efektīvāko veidu uzdevumu veikšanai,” norāda Valsts kancelejas pārstāve.
Valsts iestādes strādā arī pie procesu vienkāršošanas, meklējot iespējas ieviest e-pakalpojumus un e-dokumentus. Ministru kabinets jau kopš 2002.gada augusta valdības dokumentu apriti no papīra formāta pārcēla elektroniskā vidē, ieviešot dokumentu vadības sistēmu e-portfeli, kas ievērojami palielināja dokumentu aprites ātrumu un samazināja papīra patēriņu dokumentu kaudžu kopēšanai. Nākamais solis ir e-paraksta pilnvērtīga ieviešana, kas atvieglotu procedūras un vienkāršotu dokumentu iesniegšanu ikvienam uzņēmējam vai iedzīvotājam.
