VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Māris Luste
Biedrības "Prison Fellowship Latvia" valdes priešsēdētājs
30. janvārī, 2013
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
3
16
3
16

Plaisas vai tilti – kas labāk?

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijas sabiedrība ir etniski, politiski, reliģiski un materiāli sašķelta. Šādā situācijā var augt atsevišķu iedzīvotāju labklājība, taču ne visas nācijas dzīves kvalitāte, kas izvirzīta par mūsu valsts izaugsmes mērķi.

Plaisas sabiedrībā

Jau pirms septiņiem gadiem zinātnieku grupa Saeimas atbalstītajā ilgtermiņa konceptuālajā dokumentā "Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā" noteica, ka pirmajā vietā ir cilvēks. Turpmākie Nacionālie attīstības plāni balstās šajā pozīcijā – ka Latvija uz cilvēku centrētā pieejā piekopj izaugsmes scenāriju, kura mērķis ir augoša cilvēku dzīves kvalitāte, kas savukārt nozīmē – labklājību, drošību un ilgtspēju, jeb labāku nākotni bērniem un mazbērniem. Savukārt atsevišķa indivīda dzīves kvalitāte savienojas ar visas nācijas dzīves kvalitāti, kas veido nacionālo interešu kopu.1

Taču Latvija nevar cerēt uz nacionālo interešu kopu un visas nācijas dzīves kvalitāti, kamēr sabiedrībā ir tik daudz plaisu starp "mums" un viņiem" (latviešiem un krieviem, homoseksuālistiem un heteroseksuāļiem, trūcīgajiem un bagātajiem, likumpārkāpējiem un upuriem). Plaisas ir tik lielas, ka valsts institūtu politiskie un administratīvie centieni ir par vāju aizspriedumu priekšā un sabiedrības saliedēšanas procesos nespēj sasniegt ikvienu tās iedzīvotāju. Tās nav izdevies aizbērt pat ar Eiropas fondu naudu. Atliek būvēt dialoga tiltus no "mums" uz "viņiem".

Atjaunojošā taisnīguma tilti

Mēs, biedrība "Prison Fellowship Latvia" kopā ar domubiedriem sitam trauksmi tādēļ, ka darbojamies virs vienas no plašākajām plaisām. Tās pamatā ir mistificēta parādība - noziegums, pret kuru sabiedrība pagaidām nemāk reaģēt citādi kā progresējoši destruktīvā veidā – ar naidu, atriebību un novēršanos. Efektīvu ceļu dialoga tiltu iedibināšanai piedāvā atjaunojošais taisnīgums. Tā ir uz sabiedrības integrāciju vērsta sociālā kustība, kas nozieguma seku izlīdzināšanā iesaista upurus, likumpārkāpējus, sabiedrību un atbildīgās valsts institūcijas, atzīstot – ka ikviens cilvēks ir vērtība. Pateicoties grozījumiem Krimināllikumā, no šī gada 1.aprīļa viens no soda mērķiem nu būs arī taisnīguma atjaunošana. Taču vai taisnīguma atjaunošanai pietiek ar atrunu likumā?

Atjaunojošā taisnīguma priekšnoteikumi

Kamēr virsroku ņems aizspriedumi, priekšnoteikumu dialogam nebūs. Lai konstruktīvs dialogs, kurā viena no pusēm ir likumpārkāpējs būtu iespējams, sabiedrībā nepieciešama paradigmu maiņa. Taču tā nav panākama bez atbilstošu priekšnoteikumu radīšanas – objektīvas informācijas trūkums liedz sabiedrībai atbrīvoties no aizspriedumiem pret visiem ar soda izpildi saistītajiem aspektiem. Ieslodzītā personība sabiedrībā netiek uztverta tās viengabalainībā, bet gan fragmentāri - par noteicošo faktoru izvirzot noziegumu. Neraugoties uz dažādām, uz notiesāto attīstību vērstām, integrējošām un ES finansētām iniciatīvām, sabiedrība nav iekļaujoša - tās uzskatus par ieslodzītajiem veido iesakņojušies stereotipi. Tas izslēdz gan dialogu, gan padara neefektīvus ieguldījumus notiesāto resocializācijā un apgrūtina integrāciju, pat gadījumos, kad notiesātie ir motivēti izpirkt vainu un kalpot sabiedrībai.

Ko darīt?

Atbilde ir vienkārša. Nepieciešams atbrīvot sabiedrībai nozieguma radīto aizspriedumu aizbarikādētos ceļus uz dialogu ar likumpārkāpējiem. Un nodemonstrēt priekšrocības, ko tās attīstībā sniedz dialogs ar marginālajām grupām salīdzinājumā ar bailēm un norobežošanos no tām.

Aizspriedumu barikādes iespējams nojaukt, dodot iespēju notiesātajiem attīstīt un uzskatāmi realizēt savu milzīgo pozitīvo potenciālu - dzejas, prozas, muzikālos un dramatiskos talantus, mīlestību pret dabu un ainavu skaistumu, vēlmi sadarboties ar līdzcilvēkiem un tiem palīdzēt. Spilgts šādu iniciatīvu piemērs ir mūsu biedrības atbalstītā programma "Mirjama" Iļģuciema cietumā. Desmit gadu laikā tā uz kultūrvērtību bāzes izveidojusies par brīnišķīgu inteliģences un margināļu komunikācijas platformu, kopīgi iestudējot izrādes, gleznojot un muzicējot.2 Brīdī, kad likumpārkāpējā kultūra uzveikusi cietuma subkultūru, mēs vairs nevaram apgalvot, ka viņš nav gatavs dialogam.Brīdī kad sabiedrība likumpārkāpējā ieraudzījusi cilvēku, mēs vairs nevaram apgalvot, ka tā nav gatava dialogam.

Biedrība piedāvā arī konkrētas atjaunojošā taisnīguma metodes – viena no tām ir programma "Sycamore Tree", kurā vienā krimināllietā nesaistīti likumpārkāpēji un upuri iziet pilnu dialoga ciklu no nožēlas līdz piedošanai.3

Kad viena puse patiesi nožēlo un otra piedod, plaisa izzūd. Un, ja tilts var savienot pat noziedzības izcirstās plaisas, tas var savienot arī visas pārējās.

1 helios-web.saeima.lv/bi8/lasa?dd=LM0815_0

2 www.svetdienasrits.lv/2012/07/07/programmas-%E2%80%9Cmirjama%E2%80%9D-desmit-gadu-darba-augli/

3www.pfi.org/cjr/stp

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
16
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI