VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Sandris Rāgs
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas juriskonsults
21. februārī, 2012
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
27
12
27
12

Vai adoptētājam būtu piešķiramas brīvas tiesības mainīt adoptējamā bērna vārdu?

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Saeimas Juridiskā komisija tuvākajā laikā plāno turpināt izskatīt Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Civillikumā, kuru mērķis ir Ģimenes tiesību daļas modernizācija. Viens no šobrīd vispretrunīgāk sabiedrībā vērtējamiem grozījumiem ir priekšlikums grozīt Civillikuma 172. panta otro daļu, nosakot, ka adoptētājs var lūgt adoptējamā vārdam pievienot otru vārdu un, ja adoptējamam ir jau divi vārdi, atļaujot mainīt adoptētājam vienu no adoptējamā vārdiem.

Pašreiz spēkā esošā Civillikuma 172. panta otrās daļas redakcija paredz, ka, ja adoptējamā vārds neatbilst adoptētāja tautībai vai ir grūti izrunājams, adoptējamā vārdu atļauts mainīt vai tam pievienot otru vārdu, izņemot gadījumus, kad adoptējamam jau ir dubults vārds.

Pret šādiem Civillikuma grozījumiem kategoriski iebilst adoptētāji, kuri uzskata, ka likumam jāļauj adoptējamo saukt adoptētāja izvēlētā vārdā, nevis  vārdā, kāds piešķirts bērnam, reģistrējot viņa dzimšanu.

Galvenie pamatojumi šādiem adoptētāju iebildumiem ir adopcijas noslēpuma glabāšana. Adoptētāju tiesiskais statuss līdz ar adopcijas apstiprināšanu tiesā ir pielīdzināms bērna bioloģisko vecāku tiesiskajam statusam, proti, bērna adoptētājiem kā pilntiesīgiem bērna vecākiem ir jābūt pilnām un ekskluzīvām tiesībām lemt par to, kāds vārds tiek ierakstīts bērna personību apliecinošos dokumentos. Kā vienu no kompromisa variantiem tiek piedāvāts noteikt vecuma slieksni, piemēram, ka sākotnēji piešķirtais vārds ir saglabājams bērnam, kas sasniedzis vismaz trīs gadu vecumu.

Savukārt bērnu tiesību aizsardzības speciālisti un bērnu psihologi aizstāv viedokli, ka no psiholoģiskā viedokļa adopcijas noslēpums jau pats par sevi ir pretrunā ar bērna veiksmīgu psiholoģisku vai emocionālu attīstību. Līdz ar to jebkuras lietas, kas izmaina vai atsevišķos gadījumos pat kropļo realitāti, piemēram, vārda maiņa, būtu uzskatāmas par kaitīgām bērnam.

Speciālisti arī uzsver, ka adopcijas procesā kā primāras būtu jāaizsargā bērna tiesības, tajā skaitā bērna tiesības uz identitāti, kuras rodas bērnam līdz ar viņa piedzimšanu, nevis adoptētāju intereses. Ir zinātniski ir pierādīts, ka bērni, pat nesasnieguši viena gada vecumu, jau sāk atsaukties uz savu vārdu.

Ņemot vērā, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērnu tiesības un intereses ir primāras, Tieslietu ministrija, izstrādājot attiecīgus grozījumus Civillikuma 172. pantā, ir izšķīrusies par labu bērnu tiesību aizsardzības speciālistu un bērnu psihologu viedoklim. 

Līdz ar to, lai tiktu pieņemts pēc iespējas plašākai sabiedrībai pieņemams Civillikuma regulējums, Tieslietu ministrija rosina iesaistīties diskusijā. Jūsu viedokli jautājumā par to, vai būtu saglabājama pašreiz spēkā esošā Civillikuma 172. panta otrās daļas redakcija, kas atļauj adoptētājam mainīt adoptējamā vārdu, ja tas neatbilst adoptētāja tautībai vai ir grūti izrunājams, vai arī nosakot adoptētājam ierobežojumus adoptējamā vārda maiņai, ņemot vērā bērna tiesības uz identitāti no viņa dzimšanas brīža un to bērnu intereses, kas ir jau pieraduši pie sava sākotnējā vārda, lūdzam sniegt komentāru veidā pie šī emuāra.

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
12
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI