Manu nesteidzīgo rīta cēlienu šorīt iztraucēja sirēnas. Jā, kaut kā tur laikam bija, ka divreiz gadā tās tiek pārbaudītas. Nu, jā, kaut kas aiz loga gaudoja, bet, kad ieslēdzu Radio SWH, jo tas bija pa rokai vistuvāk, vai nu ziņu par sirēnām jau biju nokavējusi, vai arī tās nemaz nebija (pieņemu, ka tā bija pati pirmā ziņa, tāpēc, loģiski, es to nedzirdēju).
Kas ir šīs sirēnas, kas pārbiedē pensionārus ar sliktiem logiem un klusumu dzīvoklī līdz nemaņai divreiz gadā? Aizvēsturiska brīdinājumu sistēma, lai brīdināt mūs par... Es pat īsti nezinu, par ko. Plūdiem? Ķīmisko piesārņojumu? Trakajām dienām veikalā "Maxima"? Un cik cilvēki zina, kā rīkoties šādos katastrofu gadījumos? Labi, ja zina, ka jāislēdz radio vai TV. Bet tur arī ir kāda nepilnība – empīriski piedzīvotais šī rīta gadījums – ja netrāpi uz ziņu pirmajām desmit sekundēm, paliec nezinājis, ka tā ir tikai pārbaude.
Ja loģiski domā – cilvēks vispirms dzird sirēnu un tikai tad iedomājas ieslēgt radio (protams, ja tas jau nav ieslēgts), būtu tikai glīti, ja šī svarīgā informācija tiktu atkārtota vairākkārt – arī tiem, kas pieslēdzas nedaudz vēlāk.
Bet domājot tālāk. Manai istabai ir koka logi un mūziku šorīt neklausījos. Tātad – sirēnas dzirdēju. Tiem, kas domā par siltuma ekonomiju, sen jau ir pakešu logi, kas cauri nelaiž ne gaisu, ne skaņas. Tātad – cilvēku dzīvība kritiskā situācijā tagad ir atkarīga no tā, vai viņi ir izdomājuši vēdināt telpas un neklausās mūziku? Kaut kā skarbi. Un tie, kas dzīvo blīvi apdzīvotās vietās, sen jau ir pieraduši pie ātrās palīdzības, policijas un citu dienestu ikdienišķās gaudošanas garām.
Saliekot visus prātus kopā, nespēju atrast nevienu argumentu par labu sirēnām kā brīdinājuma siglānam. Doma ir laba, bet bez attiecīgas apmācības – visai nederīga. Es pieņemu, ka krīzes situācijā gan jau pa radio arī pateiks, kāda ir vēlamā rīcība (evakuācija, logu aizvēršana vai kas nu tur vēl), bet tas ir gadījumā, ja sirēnas tiek sadzirdētas un ieslēgts tas radio, kur šo informāciju pārraida. Un ja nu krīzes situācija ir tāda, ka pazūd elektrība? Pilsētā gaudo sirēnas, un neviens nespēj pateikt, kas jādara.
Tomēr ir 21. gadsimts, varētu ieviest arī kādas inovācijas. Neesmu pētījusi statistiku, bet man šķiet, ka mūsdienās mobilie telefoni ir katram (atšķirībā no TV vai radio), tad varbūt vajadzētu to izmantot un uz visiem Latvijā reģistrētajiem telefona numuriem nosūtīt SMS ar īsu informāciju – pārbaude vai krīze un ko ar to iesākt (vai nu necelt paniku, vai arī ieslēgt kādu citu informācijas kanālu).
Otra lieta – lai cik neparasti neliktos, tviteris ir kļuvis par svarīgu saziņas vietu. Svaigāko informāciju tur nereti var uzzināt ārāk nekā ziņu lentēs. Tad varbūt var izdarīt tā, ka ir kaut kādas breaking news, kas ir nevis konts, kam var sekot (un kas tikai piesārņo ēteru ikdienā), bet gan tiešām breaking news – ziņa, kas tiek aizsūtīta pilnīgi visiem, kas ir reģistrējuši savu atrašanās vietu Latvijā, neatkarīgi no sekošanas. Teiksim, ziņa, ka prezidents ierosinājis atlaist Saeimu, būtu viena no tādām, ko šādā veidā būtu vērts pārraidīt.
Mēs daudz domājam par to, kā ieviest uzlabojumus, padarīt dzīvi ērtāku, labāku, modernāku, tikai nez kāpēc diemžēl valsts pārvaldes institūcijas ir tās, kurās šie uzlabojumi ienāk visvēlāk. Arī iespēja ar dažādām iestādēm sazināties caur e-pastu parādījās ļoti vēlu. Varbūt pietiks bremzēt? (Un te iedvesmai varētu noklausīties L. Reinika dziesmu "Kāpēc mums jābremzē?")
