Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 25.² pants paredz dzīvokļa pabalstu bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības. Tas ir ikmēneša pabalsts, lai norēķinātos par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Pabalstu piešķir bez ienākumu un materiālo resursu izvērtēšanas līdz 24 gadu vecumam. 

Šī norma ieviesta likumā, lai bārenim pēc pilngadības sasniegšanas būtu tiesības īrēt dzīvokli ne tikai savā, bet jebkurā pašvaldībā, taču izdevumus par to sedz tā pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi.

Šā panta trešajā daļā vienlaikus ir noteikts, ka bērns bārenis vai bērns, kurš palicis bez vecāku gādības, zaudē tiesības saņemt šā likuma 3.panta 1., 2. un 5. punktā paredzēto palīdzību, ja saņem šajā pantā noteikto dzīvokļa pabalstu.

Likuma 3. pantā:

1. punkts paredz pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana (11. –  21. pants);

2. punkts – sociālā dzīvokļa izīrēšanu (22. pants);

5. punkts – pabalsta piešķiršanu dzīvojamās telpas īres vai pārvaldīšanas maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai.

Jau kopš brīža, kad likumā no 2015. gada 1. janvāra tika noteikts īpašs dzīvokļa pabalsts bērnam bārenim, šī norma, var teikt, radījusi problēmas, jo no likumā noteiktā jāsaprot, ka bārenis, izvēloties dzīvokļa pabalstu, zaudē tiesības uz dzīvojamo telpu un tiesības būt rindā uz to.

Likums Saeimā ir atvērts, un tajā paredzēti grozījumi par dzīvojamo telpu un dzīvokļa pabalstu bērniem bāreņiem, tostarp ir paredzēts mainīt 25.² panta jau minēto trešo daļu.

Otrajā lasījumā (2016. gada 8. decembrī) ir atbalstīta šāda redakcija: Bez vecāku gādības palicis bērns nav tiesīgs vienlaikus saņemt gan dzīvokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam, gan šā likuma 3. panta 1., 2. un 5. punktā paredzēto palīdzību.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, 2016. gada oktobrī izskatot grozījumus pirms otrā lasījuma, tika pausts viedoklis, ka ar šādu korekciju tiks novērsta problēma, ka bāreņi, kas saņem šo īpašo pabalstu, tiek izslēgti no dzīvokļa rindas, jo pašreiz paredzēts, ka bārenis zaudē tiesības saņemt dzīvojamo telpu, savukārt tagad ar grozījumiem likumā tiks noteikts, ka nevar saņemt abus palīdzības veidus vienlaikus. Tātad ir panākta vienošanās, ka atrašanās dzīvokļu uzskaites  rindā nav palīdzības veids. Līdz ar to, ja bārenis saņem pabalstu bārenim, viņam būs tiesības būt pašvaldības dzīvokļu rindā.

Taču, kā jau teikts, Saeimā likuma grozījumi ir pieņemti otrajā lasījumā un tie vēl ir jāskata trešajā lasījumā.