Skaidras naudas darījumus starp divām fiziskām personām, ja tās nav saimnieciskās darbības veicējas, likumi neierobežo.

Nodokļu normatīvajos aktos nav tāda formulējuma – naudas iedošana. Dāvinājumu tuvam radiniekam ar nodokli neapliek, taču saņemtais dāvinājums ir jānorāda gada ienākumu deklarācijā, ja tas pārsniedz 4000 eiro.

Savukārt komersantiem, saimnieciskās darbības veicējiem darījums ar fizisko personu ir jādeklarē, ja darījuma summa pārsniedz 3000 eiro. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja fiziska persona par pirkumu vai pakalpojumu norēķinās skaidrā naudā virs 3000 eiro, preču pārdevējam un pakalpojumu sniedzējam ir pienākums identificēt fizisko personu pēc personu apliecinoša dokumenta – pases vai personas apliecības.

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumi Nr. 237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi".

Savukārt par naudas plūsmu bankas kontos jāzina, ka likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikta prasība kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par aizdomīgiem darījumiem, kas atbilst aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā. No kredītiestādēm saņemto informāciju VID izmanto nodokļu maksātāju datu analīzei.

Likuma 22.² pantā ir uzskaitītas darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā:

1) privātpersona deklarē ienākumus, ieņēmumus, uzkrājumus, īpašumus vai to vērtības maiņas ar aizdomīgu izcelsmi;

2) šim klientam neraksturīgi liels darījuma apjoms;

3) ienākošie darījumi veido daudzas mazas summas, bet izejošie ir par lielām summām;

4) nekustamā īpašuma iegāde par acīmredzamu neatbilstošu cenu;

5) darījumam nav acīmredzama likumīga nolūka (vai saistības ar personisko vai biznesa darbību);

6) darījumā izmantots viltots dokuments;

7) aizdomīgs darījums ar elektronisko naudu;

8) nauda tiek debetēta no konta tūlīt pēc tā kreditēšanas;

9) privātpersona vienā vai vairākos darījumos skaidrā naudā iegulda komercsabiedrībā, izmaksā, aizdod vai aizņemas no citas privātpersonas 60 000 euro vai vairāk;

10) izvairīšanās no nodokļu nomaksas;

11) uzkrītošas izmaiņas konta bilancē (palielināta apgrozība u.c.);

12) klientam ir pārmērīgi liels kontu skaits;

13) konta apgrozījums pārsvarā sastāv no skaidras naudas operācijām;

14) konts ir tālu no klienta rezidences;

15) klients darbojas kā aizsegs citas personas darījumam;

16) darījums ir klientam netipisks;

17) klients veic sarežģītus vai neparastus darījumus (kuriem pašiem vai atsevišķiem to noteikumiem nav skaidri saprotama ekonomiskā vai juridiskā mērķa);

18) neskaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme.