Par Darba likuma 153. panta trešo daļu. Ja darbinieks individuālā gada ietvaros pēc paša vēlēšanās dodas atvaļinājumā bez darba samaksas uz 4 kalendārām nedēļām (1 mēnesi), tad par šo individuālo gadu apmaksātais atvaļinājums darbiniekam pienākas par 11 nevis 12 mēnešiem?
Ikgadējo atvaļinājumu piešķir darbiniekam, ievērojot viņa individuālo darba gadu – viena gada periodu, sākot no darba līguma noslēgšanas dienas. Tātad par 11 nostrādātiem mēnešiem darbiniekam pienākas četru kalendāro nedēļu ilgs atvaļinājums, tādējādi noslēdzot individuālo darba gadu. Darba likuma 152. panta 2 daļa paredz, ka laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita atvaļinājuma laiku bez darba samaksas saglabāšanas, kas nav ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā. Tātad, ja darbinieks ir individuālā darba gada ietvaros izmantojis atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, tad šo periodu ietver atvaļinājuma aprēķināšanas laikā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!