Praksē šādos darījumos parasti ir tā, ka pircējs iegūst īpašuma tiesības uz attiecīgo īpašumu no brīža, kad pirkuma summas samaksa veikta pilnā apmērā. Tad īpašuma atsavināšanā noteicošais ir nevis datums, kad noslēgts īpašuma pirkuma līgums uz nomaksu, bet gan šā līguma nosacījumu galīgās izpildes datums.

Civillikumā sadaļā "Nomaksas līgums" ir šāds tiesiskais regulējums:

"2069. Pārdevējs var paturēt sev īpašuma tiesību uz pārdoto lietu vai nu tā, ka šī tiesība viņam paliek līdz tam laikam, kamēr nav galīgi samaksāta pirkuma maksa, vai arī tā, ka īpašuma tiesība pāriet atpakaļ uz viņu, ja pircējs nesamaksā. Ja rodas šaubas par līdzēju nodomu, tad pieņemams par nolīgtu, ka īpašuma tiesība paliek pārdevējam, kamēr nav galīgi samaksāta pirkuma maksa.

2070. Ja nolīgta tiesība maksāt pirkuma cenu pa daļām un pircējs palaiž divus maksājumu termiņus, pie kam pārdevējs nevēlas aprobežoties ar nokavēto maksājumu piedzīšanu, vai ja pircējs atsavina pirkto mantu, vai to nozaudē, vai tā sabojā, ka tās vērtība vairs nesedz nenokārtotos maksājumus, tad pārdevējs var prasīt līguma atcelšanu un pārdotās mantas atdošanu līdz ar atlīdzību par lietošanu starplaikā no mantas nodošanas pircējam līdz atdošanai pārdevējam un par pēdējam nodarītiem zaudējumiem. Summā, kas pārdevējam uz šā pamata pienākas no pircēja, ieskaitāmi visi pircēja izdarītie maksājumi, un ja tie pārsniedz šo summu, tad atlikums atmaksājams pircējam. Šiem noteikumiem pretēji nolīgumi nav spēkā."

Taču šādā darījumā slēpjas arī dažādi riski pircējam, tādēļ juristi iesaka reģistrēt zemesgrāmatā vismaz atzīmi par to, ka šāds līgums ir noslēgts un aizliegumu bez pircēja piekrišanas atsavināt, dāvināt, pārdot, apgrūtināt attiecīgo īpašumu.

Tomēr, lai darījums būtu iespējami drošs un izdevīgs, pilnīgi noteikti ieteicams līguma izstrādē iesaistīt zvērinātu notāru vai nekustamā īpašuma lietās pieredzējušu juristu.