Labdien! Ir sanācis tā, ka ar 1.08. eju dekrēta atvaļinājumā. Man ir iekrāts atvaļinājums, bet izmantot to pirms dekrēta nebija iespējams. Reģionālā vadītāja apgalvo, ka uzkrāto atvaļinājumu varēšu izmantot arī pēc BKA. Cik esmu lasījusi, sanāk tā, ka šo atvaļinājumu varu izmantot arī pēc dekrēta atvaļinājuma un tikai tad varu sākt izmantot savu bērna kopšanas atvaļinājumu. Galvenais jautājums ir par izdevīgumu, kad ir izdevīgāk izmantot uzkrāto atvaļinājumu? Vai ir tā, ja es atvaļinājumu izmantoju pēc dekrēta, tad man tas tiek aprēķināts pēc manas vidējās algas, bet ja pēc BKA, tad pēc valsts minimālās algas?
Darba likuma 150. panta ceturtā daļa grūtniecei nosaka tiesības izmantot ikgadējo darba devēja atvaļinājumu pirms došanās dekrēta un pēcdzemdību atvaļinājumā vai uzreiz pēc tā – tātad pirms sākat izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu.
Ja ikgadējo atvaļinājumu ņem pēc dzemdību atvaļinājuma, nevar sākt izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu, jo vienlaikus nevar atrasties divos atvaļinājumos. Līdz ar to, ja māmiņa neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, viņa nevar saņemt vecāku pabalstu (jeb māmiņalgu) pilnā apmērā, bet gan tikai 30% apmērā kā strādājoša. Tātad ir jārēķina, vai tiešām ir izdevīgi ņemt darba devēja ikgadējo atvaļinājumu uzreiz pēc dzemdību atvaļinājuma, jo tādējādi samazinās laiks, kad ir tiesības saņemt pilnu aprēķināto vecāku pabalstu, ko maksā atkarībā no izvēlētā perioda – līdz bērna viena gada vai līdz bērna 1,5 gadu vecumam.
Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz 1,5 gadu ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu, un to var pieprasīt jebkurā laikā, kamēr bērns sasniedz 8 gadu vecumu. Darbiniekam ir tiesības izvēlēties bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, sadalot to pa daļām, vai uzreiz izmantot to pilnībā.
Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas izmantošanas Jums, kā jau to ir teikusi arī vadītāja, saglabāsies tiesības uz uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu.
Saskaņā ar Darba likuma 75. panta astoto daļu par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai apmaksātā papildatvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā.
Vidējā izpeļņa aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.
Savukārt Darba likuma 75. panta otrā daļa nosaka: ja pēdējo sešu vai vairāk mēnešu laikā darbinieks nav strādājis un viņam nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu sešos kalendāra mēnešos pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma. Ja darbinieks pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma ir strādājis mazāk par sešiem mēnešiem, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par periodu, kurā darbinieks ir strādājis. Ja aprēķinātā mēneša vidējā izpeļņa par darbu normāla darba laika ietvaros ir mazāka nekā spēkā esošā minimālā mēneša darba alga, mēneša vidējā izpeļņa izmaksājama spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmērā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!