Jautājumā izklāstītā situācija ir visnotaļ juridiski neviennozīmīga. Tā kā runa ir par dzīvokļa īpašumu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta pirmā daļa skaidri nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. Līdz ar to faktiski ir prezumējams, ka Jūs joprojām esat dzīvokļa īpašniece, pat neskatoties uz to, ka jaunais īpašnieks ir ievests valdījumā vai arī ir sastādīts īpašuma pieņemšanas-nodošanas akts. Tā ir publiskā ticamība, un šeit pastāv likuma nepilnība. Atbilstoši tiesiskajam regulējumam apsaimniekotājs pamatoti vēršas pret Jums, un arī zaudējumu prasība pret Jums ir juridiski pamatota, jo, iespējams, apsaimniekotājs nemaz nezina, ka ir bijusi īpašuma tiesību maiņa. Viens no variantiem, kā Jums rīkoties, varētu būt šāds: ja no Jums piedzen zaudējumus un tekošos ikmēneša rēķinus par komunālajiem maksājumiem, Jūs pēc tam regresa prasījuma kārtībā vēršaties pret jauno īpašnieku, kā arī lūdzat tiesu uzlikt par pienākumu viņam reģistrēt savas īpašumtiesības zemesgrāmatā, jo pašreizējā situācija aizskar Jūsu likumiskās intereses.

Vienlīdz jānorāda, ka praksē pastāv viedokļu atšķirība. Ir juristi, kas uzskata, ka jaunais dzīvokļa īpašnieks skaitās īpašnieks ar to brīdi, kad stājies spēkā zemesgrāmatu tiesneša nolēmums par izsoles akta apstiprināšanu. Tas tiek pamatots ar Civillikuma 1477. pantu, kas nosaka, ka lietu tiesības, kas pastāv uz likuma pamata, ir spēkā arī bez ierakstīšanas zemesgrāmatā.