E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 9837
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Drošība
1
1
1
1

Atlīdzības apmēru nosaka tiesa

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
27. jūnijā, 2016
Līga

Labdien! Manu vīru aizturēja policijas darbinieki, un viņš par to ir lūdzis informēt mani, bet viņi to vispār nav izdarījuši. Es rakstīju sūdzību Jelgavas prokuratūrai un saņēmu Ģenerālprokurora atbildi, ka policijas darbinieki ir izdarījuši rupju pārkāpumu. Gribu vērsties tiesā par morālās kompensācijas pieprasīšanu. Vai man ir jāvēršas Administratīvajā tiesā un kādi tiesas izdevumi ir jāmaksā? Cik lielu summu maksimums es varu pieprasīt? Vai mans vīrs arī var vērsties tiesā? Paldies!

A
atbild:
30. jūnijā, 2016
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam
  1. Civillikuma 1635. panta pirmā daļa nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts morālais kaitējums, dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Tālāk minētajā pantā skaidrots: Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Ja šā panta otrajā daļā minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.

P i e z ī m e. Darbība šeit jāsaprot plašākā nozīmē, aptverot ne vien darbību, bet arī atturēšanos no tās, tas ir, bezdarbību.”

Ja Jums ir rakstisks prokurora atzinums, ka policijas darbinieki izdarījuši rupju pārkāpumu, ja ir pietiekams pamatojums, ka policijas darbinieku pārkāpums Jums sagādājis morālo kaitējumu, varat par kaitējuma atlīdzināšanu civiltiesiskā kārtībā jeb Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērsties ar iesniegumu tiesā.

Civilprocesa likuma (CPL) 1. pants nosaka: „Katrai fiziskajai un juridiskajai personai (turpmāk — persona) ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.”

  1. Tiesāšanās izdevumi Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos ir jāsedz zaudējušai pusei – prasītājam vai atbildētājam. Pārējie civillietas dalībnieki ir atbrīvoti no tiesāšanās izdevumu samaksas. Informāciju par tiesas izdevumu samaksas vietu var saņemt katrā tiesas kancelejā. Par lēmumiem jautājumos, kas saistīti ar tiesāšanās izdevumiem, var iesniegt blakus sūdzības persona, uz kuru lēmums attiecas. Konkrēti par tiesāšanās izdevumiem un valsts nodevu varat izlasīt CPL 33. pantā un 34. pantā.

Pirms vērsties tiesā ar iesniegumu, noteikti vēlama konsultācija pie advokāta, lai izvērtētu visus argumentus un tiesvedības iespējamo gaitu. Tad arī varētu izlemt par pieprasāmās kompensācijas apmēru. Tomēr viena piebilde: saskaņā ar Civilprocesa likuma 1635. panta otrajā daļā noteikto atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 59 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas