Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. pants „Dzīvokļa īres maksa un obligātie maksājumi”:

• slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties (pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā – 11.¹ pants);
• dzīvojamās telpas īres maksu veido: 1) dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un 2) peļņa.

Apsaimniekošanas izdevumi sastāv no:

1) dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem (mājas sanitārā kopšana, tehniskā uzturēšana, pārvaldes un apkalpojošā personāla uzturēšana);

2) normatīvajos aktos noteiktā dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījuma ēkas atjaunošanai.

Papildus īres maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai maksājami ir noteikti obligātie maksājumi, kuros pilnīgi noteikti nav iekļauts maksājums par mājas renovāciju.

Kā skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, par dzīvojamās mājas renovāciju ir jāmaksā mājas dzīvokļu īpašniekiem. Šajā gadījumā dzīvokļa īpašnieks ir pašvaldība, kas negrib uzņemties šos tēriņus un no spēka pozīcijām cenšas uzspiest maksājumu dzīvokļa īrniekam.

Par renovāciju īrniekam ir jāmaksā tikai tad, ja viņš parakstījis līgumu, kurā apņemas to darīt – jo saistību tiesības rodas tikai uz likuma, līguma vai nelikumīgas darbības pamata. Vēl ar izīrētāju būtu iespēja parakstīt vienošanos: ja īrnieks apmaksā renovācijas izdevumus, tad attiecīgi tiek samazināta īres maksa. Taču, pēc rakstītā spriežot, pašvaldība nepiekritīs arī tam. Ja pašvaldība cenšas šo maksājuma pienākumu iekļaut īres līgumā, īrnieks tam var nepiekrist.