Daudzus gadus atpakaļ mūsu daudzdzīvokļu māja tika atslēgta no katlumājas. Lielākā daļa iedzīvotāju māju pameta. Daži atlikušie iedzīvotāji paši ierīkoja sev apkuri, kā arī uzcēla sev malkas šķūnīšus. Māja pieder pašvaldībai un no 24 dzīvokļiem tikai 2 ir privatizācijas procesā. Tātad, dzīvokļi ir 24, bet šķūnīši tikai 3, un palēnām māja sāk piepildīties ar cilvēkiem. Jautājums: Vai pašvaldībai būtu jāuzceļ vēl 21 šķūnis par saviem līdzekļiem, nevis par mājas budžetu? Un vai es kā mājas iedzīvotājs pēc likuma varu to vispār pašvaldībai pieprasīt? Paldies.
“Īrniekam ir jāsaprot, ka viņš ir situācijas ķīlnieks,” tā Jūsu jautājumu komentē Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. “Jo 24 dzīvokļi mājā pieder vienam īpašniekam – pašvaldībai, bet visi ar mājas labiekārtošanu saistītie jautājumi ir lemjami dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē. Maz ticams, ka pašvaldība vēlēsies būvēt saviem īrniekiem šķūnīšus. Ja piekritīs, tas būs ļoti labi. Drīzāk gan var gadīties, ka pašvaldība kā vairākuma pārstāve šo priekšlikumu neatbalstīs, jo tas nav finansiāli izdevīgi.
Taču taisnības labad jāteic, ka tie iedzīvotāji, kas šķūnīšus uzbūvēja, to darīja par savu naudu. Tad kādēļ pārējiem būtu tāda priekšrocība, ka šķūnīšus būvē par kopējo, visas mājas naudu?”
Īstenībā iznāk tā, ka tiem mājas iedzīvotājiem, kam šķūnīšu nav, būtu jāpasūta iespējami vienkāršākais projekts, jāapstiprina būvvaldē un pēc visu formalitāšu nokārtošanas šķūnīši visiem kopīgi jāuzbūvē.
Tomēr idejai, ka to varētu uzņemties pašvaldība, nevajag atmest ar roku, vienīgi jāpatur prātā, ka pašvaldībai nav pienākuma šķūnīšus būvēt: neviens likums to nenosaka.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!