Ja bērna vecāki ir devuši ārstam atļauju ārstēt bērnu, rakstiski to apliecinot, bet pats bērns stingri iebilst pret to, kā šādā situācijā būtu jārīkojas zobārstam?
Pacientu tiesību likuma 13. pantā ir noteiktas nepilngadīga pacienta tiesības, kas paredz, ka nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecumam) ārstniecība pieļaujama, ja viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu. Nepilngadīgam pacientam ir tiesības tikt uzklausītam un atbilstoši savam vecumam un briedumam piedalīties ar ārstniecību saistītā lēmuma pieņemšanā. Savukārt, ja nepilngadīgs pacients (no 14 gadu vecuma) atsakās dot savu piekrišanu ārstniecībai, bet ārsts uzskata, ka ārstniecība ir šā pacienta interesēs, piekrišanu ārstniecībai dod nepilngadīgā pacienta likumiskais pārstāvis.
Lai varētu sniegt plašāku konkrētās situācijas skaidrojumu, nepieciešama papildu informācija par bērna vecumu un apstākļiem, kāpēc bērna vecāki rakstiski devuši atļauju ārstēt bērnu bez viņu klātbūtnes.
Ja ir radusies situācija, ka bērna vecāki ir devuši ārstam atļauju ārstēt bērnu, rakstiski to apliecinot, bet pats bērns stingri iebilst pret to, sākotnēji bērna vecākiem būtu jāveic pārrunas ar bērnu, izskaidrojot zobu ārstēšanas nepieciešamību. Savukārt zobārstam, ievērojot Pacientu tiesību likumu, Konvenciju par bērna tiesībām un Bērnu tiesību aizsardzības likumu un ņemot vērā bērna veselības stāvokli un vecumu, būtu jāizskaidro, kādas sekas var izraisīt lēmums par atteikšanos no zobu labošanas.
Ja arī pēc tam sadarbība nav iespējama, bērns atsakās labot zobus un neatver muti, zobārstam būtu jāinformē telefoniski (ja zināms telefona numurs) bērna vecāki par radušos situāciju, kā arī jāizsniedz izraksts no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!