speciāli LV portālam
Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
2010. gada 31. maijā ir mirusi dzīvokļa īpašniece. Tikai 2013. gada 10. oktobrī ir publicēts paziņojums par mantojuma atklāšanos, uzaicinot visus mantiniekus, kreditorus un citas personas, kurām ir tiesības uz mantojumu. Pieteikšanās termiņš 3 mēneši. 2014. gada 10. jūlijā pārvaldnieks (apsaimniekotājs) saņēma notāra aktu par mantojuma lietas izbeigšanu, jo izsludinātajā termiņā mantinieki nav pieteikušies un mantojamā manta atzīstama par bezmantinieka mantu un saskaņā ar Civillikuma 416. pantu piekrīt valstij. Pārvaldnieks ir saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta vēstuli, kurā minēts, ka 2016. gada 5. maijā dzīvoklis ir ņemts valsts uzskaitē, un piedāvā pašvaldībai sniegt informāciju, vai šis dzīvoklis ir nepieciešams pašvaldībai īpašumā. Ja pašvaldība atteiksies, dzīvoklis tiks nodots VAS "Privatizācijas aģentūra" valdījumā. Uz doto brīdi dzīvoklim izveidojies ~4000 eiro parāds, kas krājies no brīža, kad nomira īpašniece. Pa šo laiku dzīvoklī dzīvojuši īrnieki, kas ir radinieki īpašniecei, bet uz mantojumu nepieteicās. Vaicājot aģentūrai, kas segs šo parādu, saņēmu atbildi, kas tas tiks norakstīts uz visiem mājas iedzīvotājiem, jo šādus parādus ne valsts, ne pašvaldība nesedz. Vai tiešām šis parāds jāsedz pārējiem dzīvokļu īpašniekiem, jo sanāk, ka to dzēsīs no mājas apsaimniekošanas līdzekļu uzkrājuma? Un kā pārvaldnieks varēja pieļaut, ka dzīvoklī vēl līdz šī gada sākumam mitinājās īrnieki, kas arī neveica komunālo maksājumu un apsaimniekošanas maksas apmaksu?
Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš sniedz šādu komentāru: “Ja dzīvokļa īpašnieks ir miris un netiek veikti komunālie maksājumi, profesionāls mājas pārvaldnieks par to uzreiz uzzina un sāk risināt šo jautājumu. Ja mantinieki nav pieteikušies un neviens par dzīvokli nemaksā, pārvaldnieks vēršas pie notāra ar iesniegumu atklāt mantojumu. Tiklīdz mantojums tiek atklāts, pārvaldnieks iesniedz notāram pieteikumu par parādsaistībām, kas saistītas ar šo mantojumu. Ja neviens mantinieks nepiesakās, īpašums patiešām piekrīt pašvaldībai vai valstij; ja ar īpašumu saistītais parāds ir pieteikts, tad pašvaldībai vai valstij kā jaunajam īpašniekam būtu jāuzņemas arī dzīvokļa tābrīža parāds (kas pilnīgi noteikti bija daudz mazāks nekā patlaban).
Ja parāds nebija pieteikts, tad jaunajam īpašniekam (ja tā būs valsts Privatizācijas aģentūras personā) ir pienākums mājas pārvaldnieka piesūtītos rēķinus apmaksāt tikai no tā brīža, kad viņš īpašumu patiešām ieguvis valdījumā. Patiešām, iepriekšējo parādu pārvaldniekam tagad ir jānoraksta kā neatgūstamu, un to var izdarīt no mājas uzkrātajiem līdzekļiem bankā. Tādējādi patiešām iznāk, ka parāda summu būs samaksājuši visi pārējie mājas dzīvokļu īpašnieki.”
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
