Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Man ir garīga saslimšana vairāk par 20 gadiem. 5 gadi atpakaļ man piešķīra invaliditāti. Pēdējo 15 gadu laikā es pabeidzu 3 mācību iestādes un periodiski strādāju savā profesijā. Pēdējo 2 gadu laikā esmu ņēmusi ātrus kredītus un man bija grūtības tos atdot, un mana māte piedāvāja manā vietā atmaksāt šos kredītus. Es nepretojos. Mana māte iesniedza tiesā pieteikumu par manu rīcībspējas ierobežošanu, pamatojot, ka neesmu spējīga izvērtēt savu materiālo stāvokli un dzīvoju pāri savas spējas robežām. Es piedāvāju viņai atdot naudu, kuru viņa samaksāja manā vietā, bet viņa atteicās un vēlas, lai tiesa ierobežotu mani darījumos un nekustamā īpašuma pārvaldīšanā, jo man pieder dzīvoklis. Tas nav manās interesēs, jo pašlaik es strādāju atbildīgā amatā un man ir laba alga, man neatļaus funkcionēt šajā darbā, ja es kaut vai daļēji būšu rīcībnespējīga, jo mans darbs saistīts ar materiālu atbildību. Kādas ir manas izredzes, lai man neierobežo rīcībspēju tikai uz ņemtu kredītu pamata?
Ja neesat spējusi panākt vienošanos ar māti par savu rīcībspēju un lieta nonākusi līdz tiesai, tad lēmums par rīcībspējas ierobežošanu ir tiesas ziņā. Kārtība, kā tiek pieņemti lēmumi par personas rīcībspējas ierobežošanu, noteikta Civilprocesa likuma 33. nodaļā.
Civilprocesa likuma 264.1 pantā noteikts: pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ un aizgādnības nodibināšanu var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.
Likuma 265. pants: “Pieteikumā norāda personai nosakāmo rīcībspējas ierobežojumu. Pieteikumam pievieno pierādījumus, kas apstiprina rīcībspējas ierobežošanas nepieciešamību personas interesēs.”
266.pants:
“(1) Lietu par personas rīcībspējas ierobežojumu noteikšanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ tiesa izskata, piedaloties bāriņtiesas pārstāvim un prokuroram.
(2) Bāriņtiesas pārstāvis piedalās, iesniedzot pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā. Bāriņtiesas pārstāvim ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā un pieteikt lūgumus.
(3) Tiesas pienākums ir aicināt uz tiesas sēdi personu, par kuras rīcībspējas ierobežošanu izskata lietu. Pieteikuma noraksts nosūtāms personai, kurai ierosināts ierobežot rīcībspēju un nodibināt aizgādnību, izņemot gadījumu, kad šī persona pati ir pieteikuma iesniedzēja, nosakot tai laiku, ne ilgāku par 30 dienām, paskaidrojumu iesniegšanai.
(4) Izskatot lietu, tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa izziņu no ārstniecības iestādes un citus personas rīcībspējas ierobežojuma apjoma noteikšanai nepieciešamos pierādījumus no pieteicēja un iestādēm.
(5) Tiesa, sagatavojot lietu iztiesāšanai, var sasaukt sagatavošanās sēdi un nepietiekamu pierādījumu gadījumā noteikt papildu ekspertīzes veikšanu vai pieprasīt citus pierādījumus.”
268. pants:
“(1) Ja tiesa uz pierādījumu pamata konstatē, ka personas rīcībspēja ir ierobežojama, tā taisa spriedumu, kurā norāda rīcībspējas ierobežojuma apjomu un ar kuru nodibina personai aizgādnību.
(2) Tiesa, nosakot rīcībspējas ierobežojuma apjomu, vadās pēc apstākļiem, par kuriem iesniegti pierādījumi. Tiesa, nosakot rīcībspējas ierobežojuma apjomu, pēc lietas dalībnieka lūguma var vērtēt rīcībspējas ierobežošanu tādās jomās kā:
1) maksājumu izdarīšana un saņemšana;
2) darījumu slēgšana;
3) rīcība ar mantu un tās pārvaldība, it īpaši nekustamā īpašuma atsavināšana, ieķīlāšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām;
4) komercdarbības un saimnieciskās darbības veikšana.”
Ja pierādījumi būs pietiekami pamatoti, tiesa var pieņemt lēmumu par personas rīcībspējas ierobežošanu kādā no iepriekš minētajām jomām.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
