Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 153. pantu saistību dzēšanas procedūra ir izbeidzama, ja:

1) parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem;

2) parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus;

3) parādnieks nepilda bankrota vai saistību dzēšanas procedūrā paredzētos pienākumus, būtiski apgrūtinot maksātnespējas procesa efektīvu norisi.

Iestājoties minētajiem apstākļiem, persona netiek atbrīvota no atlikušajām parādsaistībām.

Savukārt Maksātnespējas likuma 130. panta 3. punkts kā ierobežojumu atkārtotai fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanai paredz tikai tādu pēdējo 10 gadu laikā pabeigto maksātnespējas procesu, kura ietvaros ir dzēstas atlikušās parādsaistības. Līdz ar to personai, kurai fiziskās personas maksātnespējas process ir izbeigts, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 153. panta 3. punktu, nav ierobežojumu atkārtoti pieteikt fiziskās personas maksātnespējas procesu tuvāko 10 gadu laikā, jo ar šādu fiziskās personas maksātnespējas procesu personas saistības paliek nedzēstas. 

Vienlaikus ir jānorāda, ka gadījumā, ja fiziskās personas maksātnespējas process ir izbeigts, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 153. panta 1. vai 2. punktu, tiesai konstatējot, ka parādnieks sniedzis nepatiesas ziņas, uz viņu attieksies Maksātnespējas likuma 130. panta 1. punktā noteiktais ierobežojums.