Kā atrisināt situāciju ar deklarēšanos, jārunā savā pašvaldībā.

Dzīvesvietas deklarēšanu Latvijā regulē Dzīvesvietas deklarēšanas likums. Likums noteic, ka ikvienam cilvēkam ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu Latvijā. Šā likuma 6.pantā ir konkrētāk uzskaitīts, kam ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu. 

Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības, tas ir vajadzīgs, lai cilvēks nepieciešamības gadījumā būtu sasniedzams valsts un pašvaldības institūcijām. Tostarp cilvēkam ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tam pieder šis īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

Tas nozīmē – ja ģimene/persona dzīvo īrētā dzīvoklī uz īres tiesību pamata un ja to var apliecināt ar abpusēji parakstītu īres līgumu starp ģimeni un dzīvokļa saimnieku, ir tiesisks pamats deklarēties šajā dzīvesvietā, saskaņā ar likumu, kurš nosaka, ka pēc dzīvesvietas maiņas attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā vietā, iesniegt šīs ziņas dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. 

Vienkāršākais veids, kā dzīvesvietu deklarēt (bez maksas), ir portālā www.latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu „Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana”. Par dzīvesvietas deklarēšanu Vecumnieku novadā klātienē varat uzzināt pašvaldības mājaslapā.

Pēc tam kad ģimene/persona deklarējusi savu dzīvesvietu atbilstoši savai faktiskai dzīvesvietai, tai ir tiesības vērsties pašvaldības sociālajā dienestā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai pie sociālā darbinieka pēc sociālās palīdzības, jo saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.panta pirmajā daļā noteikto pašvaldībai, kuras teritorijā cilvēks reģistrējis savu pamatdzīvesvietu, ir pienākums nodrošināt iespēju saņemt viņu vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. 

Sociālās palīdzības pabalstus nepiešķir, ja persona atteikusies no līdzdarbības savas situācijas uzlabošanā vai noteiktā laikā nav iesaistījusies pasākumos savas sociālās problēmas risināšanai, kā arī tad, ja sniegusi nepatiesas ziņas vai atteikusies sniegt ziņas par ienākumiem, īpašumiem un citiem apstākļiem, kas raksturo tās spēju nodrošināt pamatvajadzības un iesaistīties pasākumos savas sociālās problēmas risināšanai.

Kārtība, kādā pašvaldība piešķir sociālo palīdzību, tiek noteikta konkrētās pašvaldības saistošajos noteikumos.