Ceļa servitūtu, ja tas ar likumu ir tiesiski nostiprināts, aizliegt lietot nedrīkst. Taču privatizācijas gaitā tika pieļautas arī diezgan daudzas aplamības, tādēļ var no jauna izskatīt, vai servitūta statuss ir piešķirts juridiski korekti.

Likums neliedz nodibināt ceļa servitūtu par labu pašvaldībai pašvaldības ceļa vajadzībām, LV portāla rakstā “Ceļa servitūts – mana zeme cita labumam” skaidro zvērināts advokāts Jānis Lapsa. Zemes reformas gaitā dažkārt, nododot zemi privātīpašumā ar pašvaldību lēmumiem, tajos tika paredzēti ceļa servitūti, tai skaitā publiskās interesēs (piemēram, likuma "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību" 20.pants). Šādi servitūti ir atzīstami par nodibinātiem uz likuma pamata. Tomēr no likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 11.panta izriet, ka šādiem servitūtiem ir jābūt nostiprinātiem ar ierakstu zemesgrāmatās.

Ja minētajā pantā paredzētā atzīme zemesgrāmatā nav nostiprināta, zemes īpašnieks var prasīt pašvaldības piekrišanu servitūta dzēšanai kadastra informācijas sistēmā.

Taču jebkurā gadījumā ir jāņem vērā, ka no 2015.gada 1.janvāra ir stājies spēkā Zemes pārvaldības likums, kura 8.pants noteic pašvaldības bilancē ierakstīta ceļa atsavināšanu par labu pašvaldībai.

“8.pants. Ceļu uzturēšanai nepieciešamās zemes izmantošana un atsavināšana

Ja līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai autoceļš reģistrēts kā pašvaldības vai valsts ceļš un iekļauts pašvaldības vai valsts bilancē, bet zeme zem ceļa zemesgrāmatā ierakstīta uz citas personas vārda, šī persona nedrīkst liegt pārvietošanos pa pašvaldības vai valsts ceļu. Valsts vai pašvaldība atbilstoši budžeta iespējām, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas vienojas ar zemes īpašnieku par zemes zem ceļa atsavināšanu un atsavina to saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu. Valsts meža zemi atsavina Meža likumā noteiktajā kārtībā.”