Labdien! Vēlējos Jums jautāt tādu lietu, vai dzīvokļa saimniekam pienākas sods, ja mājā, kurā mēs dzīvojam, nav piereģistrēti dzīvokļi? Gribējām kā ģimene pieteikties trūcīgo cilvēku statusam, bet nonācām strupceļā, jo nevaram piedeklarēties dzīvoklī, kaut gan saimniece mums ir iedevusi līgumu un prasa, lai maksājam arī par zemes nodokli, kaut gan izrādās, ka viņai ir vesela māja ar nereģistrētiem dzīvokļiem un viņa tajos veic saimniecisko darbību? Tas ir pretlikumīgi? Otrs jautājums, ja mums ir problēmas samaksāt dzīvokli, kā arī ir mazi ienākumi, bet dzīvoklī mēs nevaram piedeklarēties, jo tāds īpašums reģistrā vispār neeksistē, vai ir iespēja nokārtot trūcīgo statusu, ja atrodamies Rīgā? Tad jau līgums, kurš starp pusēm ir noslēgts, arī nav derīgs, jo tāds īpašums nav reģistrēts? Paldies jau iepriekš par atbildēm!
Tā kā Jūs, jādomā, vispirmām kārtām interesē, kā nokārtot deklarēšanos, un līdz ar to, ja ir nepietiekami ienākumi, varētu pretendēt uz pašvaldības sociālo palīdzību, informējam par Jūsu izklāstīto situāciju Rīgas domi, lūdzot padomu: kurā iestādē cilvēks var noskaidrot situāciju ar deklarēšanās neiespējamību dzīvoklī, par kuru ir noslēgts īres līgums? Un vai šādā situācijā ir iespējams pretendēt uz trūcīgā statusu?
Rīgas domes Mājokļu un vides departaments skaidro: dzīvesvietas deklarēšanas kārtība noteikta Dzīvesvietas deklarēšanas likumā(turpmāk - Likums) un Ministru kabineta 20.10.2009. noteikumos Nr.1194 “Noteikumi par dzīvesvietas deklarācijas veidlapu, deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību un dzīvesvietas elektroniskās deklarēšanas kārtību (turpmāk - Noteikumi)”.
Saskaņā ar Likuma 9.panta pirmās daļas 3.punktu un Noteikumu 4.2.punktu, pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestāde vai Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, saņemot dzīvesvietas deklarāciju, pārliecinās par deklarējamās adreses esamību.
Deklarēt dzīvesvietu klātienē iespējams pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē (Rīgas pilsētā Izpilddirekciju Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļa) vai Pilsonības un migrācijas pārvaldes Iedzīvotāju reģistra departamentā. Pakalpojums pieejams portālā www.latvija.lv, autentificējoties ar internetbankas autentifikācijas līdzekļiem, personas apliecību (eID) vai droša elektroniskā paraksta viedkarti.
Savukārt Ministru kabineta 08.12.2015. noteikumu Nr. 698 “Adresācijas noteikumi” 23.punkts nosaka, ja telpu grupai numurs nav piešķirts un par ēku nav saglabājušies ēku raksturojoši dokumenti, pašvaldības dome vai pašvaldības kompetentā institūcija numuru telpu grupai piešķir, pamatojoties uz ēkas īpašnieka (valdītāja) sniegto informāciju. Pašvaldības dome vai pašvaldības kompetentā institūcija var pieprasīt no ēkas īpašnieka (valdītāja) telpu grupas numura apstiprināšanai nepieciešamo informāciju.
Ņemot vērā augstāk minēto, Jūsu īrētās dzīvojamās telpas īpašniecei jāvēršas Rīgas pilsētas būvvaldē klientu apkalpošanas centrā Amatu ielā 4, Rīgā, ar iesniegumu par adreses piešķiršanu. Tālruņi uzziņām 67105800, 67012889.
Par trūcīgā statusu paskaidro Rīgas domes Labklājības departaments: ja ģimenes deklarētā dzīves vieta ir Rīgas pilsētā, tad trūcīgas ģimenes statusu var iegūt, vēršoties Rīgas sociālajā dienestā atbilstoši faktiskajai dzīvesvietai.
Tātad, lai būtu tiesības uz trūcīgā statusu, vispirms ir pašvaldībā jādeklarējas.
Kas attiecas uz Jūsu jautāto par sodiem, ja gadījumā dzīvokļa saimnieks veic nereģistrētu saimniecisko darbību, tad tas ir Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē, kam par to var ziņot.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!