Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) 145.punkts:  “Transportlīdzekļa vadītājam, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis pirms gājēju pārejas, lai dotu ceļu gājējiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai iziet uz tās, kā arī velosipēdu vadītājiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai izbrauc uz tās, ja tie varētu tikt traucēti vai apdraudēti.”

Šis punkts arī visu izsaka – ja velosipēds  pārvietojas pa brauktuvi (arī velojoslu vai veloceliņu), tas kļūst par tādu pašu transportlīdzekli kā, piemēram, auto vai motocikls. Tātad riteņbraucējam uz brauktuves ir jādod ceļš tiem, kuri šķērso gājēju pāreju.

Lielākai izpratnei vēl divi CSN punkti:

“202. Velosipēdu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību. Velosipēdu vadītājiem atļauts šķērsot brauktuvi pa ietves vai nomales iedomāto turpinājumu, kā arī, netraucējot gājējus, – pa gājēju pārejām. Pirms brauktuves šķērsošanas velosipēdu vadītājiem laikus jāsamazina braukšanas ātrums un, ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, jāaptur velosipēds. Šķērsojot brauktuvi pa ietves iedomāto turpinājumu, velosipēdu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu un jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu.

203. Vietās, kur ārpus krustojumiem velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgais gājēju un velosipēdu ceļš šķērso brauktuvi un ceļu satiksme netiek regulēta, velosipēdu vadītājiem, kas brauc pa šiem ceļiem, jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu.”