Par Jūsu jautājumu un tā papildinājumu jautājumā Nr.8872 (ja darbinieks šajā laikā saslimst (ilgāk par 10 dienām), tādā gadījumā-kā tiek aprēķināts slimības pabalsts un arī bezdarbnieka pabalsts?), uzreiz jāpaskaidro: LV portāla e-konsultācijās privātpersonām ir tiesības saņemt atbildes uz iesūtītajiem jautājumiem, kas pamatojas uz  tiesību aktiem, taču nesniedz padomus, kā cilvēkam rīkoties vienā vai otrā situācijā, lai gūtu no tās iespējami lielāku materiālo labumu. Tas ir paša lēmums un atbildība. Jo, saskatot izdevīgumu vienā situācijā, var izrādīties, ka, to izmantojot, var iestāties citi apstākļi un attiecīgi zaudējumi. Turklāt grūti realitātē iedomāties, kā var prognozēt saslimšanu pēc diviem mēnešiem, ja vien tā netiek apzināti plānota.

Sekojoši sniedzam Jums skaidrojumu par vispārējo regulējumu bezdarbnieka statusam un slimības apdrošināšanai.

Atbilstoši likumam „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” viens no priekšnoteikumiem, lai personai rastos tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ir bezdarbnieka statuss.

Saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto, tiesības uz bezdarbnieka statusu pēc reģistrēšanās Nodarbinātības valsts aģentūrā ir personai, kura nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu").

Tātad, ja pēc atlaišanas uzreiz sāksiet strādāt, tad uz bezdarbnieka statusu varēsiet pretendēt, kad pārtrauksiet darba attiecības ar nākamo darbavietu.

Bezdarbnieka pabalstu var saņemt, ja piešķirts bezdarbnieka statuss; kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir ne mazāks par vienu gadu; ir veiktas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā 9 mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 15.pantā ir noteikts, ka slimības pabalstu par laiku no darba nespējas 11.dienas (darba nespējas lapa B) piešķir un izmaksā personai, kurai darba nespēja iestājusies mēneša laikā pēc darba tiesisko attiecību pārtraukšanas, ja šī persona bijusi apdrošināta pēdējos divus mēnešus pirms darba attiecību pārtraukšanas.

Slimības pabalsta un bezdarbnieka pabalsta apmēra aprēķins atšķiras.

Slimības pabalstu aprēķina un izmaksā 80% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (bruto algas). Darba ņēmējam vidējo apdrošināšanas iemaksu algu slimības pabalstam aprēķina par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājusies pārejoša darbnespēja.

Bezdarbnieka pabalsta apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža. Pabalstu aprēķina proporcionāli apdrošināšanas (darba) stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam. Ja stāžs ir no 10 līdz 19 gadiem ieskaitot - 55 % no vidējās iemaksu algas

Vidējo iemaksu algu aprēķina par 12 mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā iegūts bezdarbnieka statuss.

Pabalsta izmaksas ilgums ir 9 mēneši. Pirmos 3 mēnešus pabalstu maksā  piešķirtajā apmērā; nākamos 3 mēnešus - 75% no piešķirtā pabalsta apmēra; pēdējos 3 mēnešus - 50% no piešķirtā pabalsta apmēra.

Ja personai ir tiesības gan uz apmaksātu slimības pabalstu, gan bezdarbnieka pabalstu, tādā gadījumā vispirms tiek apmaksāts slimības pabalsts un pēc darbnespējas lapas noslēgšanas tiek izmaksāts bezdarbnieka pabalsts.

Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra tiesības uz bezdarbnieka pabalstu nosaka, pamatojoties uz personas sociālās apdrošināšanas iemaksu datiem. Konkrēti par pabalstiem Jums jāuzzina VSAA. Saziņas iespējas atrodamas VSAA mājaslapā.