LV portālam
Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Esmu saskāries ar nepopulāru lietu, kā cieņas un goda aizskārumu internetvidē, kur portāla ievietotajā rakstā minētas norādes, kas, manuprāt, traktējamas kā ziņas. Šajā gadījumā pievienoju adresi uz rakstu(http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/par-dzersanu-viriesiem-un-seksu-saruna-ar-lauku-setas-ingunu.d?id=46888093). Uzskatu, ka ir sniegtas cieņu un godu aizskarošas ziņas, kā arī celta neslava internetvidē, citēšu tekstu, kas par to liecina: "Patiesībā šova uzvarētājs Mārtiņš pats ir pēdējais dzērājs. Ja jūs zinātu, kā viņš dzīvo! Arī es savu reizi iedzeru, bet, salīdzinot ar viņu, tas nav nekas. Nedzeru diendienā, un par sevi rūpējos. Mārtiņš uz tikšanos Rīgā ieradās pilnīgi noplucis. Pēc šova man bija jāvāc viņa netīrās zeķes un trusiki, kas mētājās visur," atklāj Ingūna. Nosūtot vēstuli portālam Delfi, pamatojoties uz likumu par masu medijiem, tiek noteikts, ka rakstiskā veidā jāiesniedz lūgums ziņu izplatītājam par šo iepriekšminēto nepatieso informācijas izplatīšanu. Ko arī izdarīju. Saņēmu vēstuli ar tajā minētajiem likumiem, kā rezultātā portāls vēstules noslēgumā definē minētās, manuprāt, nepatiesi sniegtās ziņas kā viedokli, tādējādi man saprotot to, ka viedoklis ir brīvi paužams un darbojas vārda brīvības robežās. Lai gan nav atrodams likums, kas skaidri definētu viedokli no ziņām šajā gadījumā, tomēr uzskatu, ka sniegtā informācija rakstā ir ziņas jeb fakti, uz ko norāda minēto rakstu tekstuālais noformējums. Nu piemēram ("Patiesībā šova uzvarētājs Mārtiņš pats ir pēdējais dzērājs. Ja jūs zinātu, kā viņš dzīvo!") šo frāzi uzskatu kā publiskotu faktu, nevis norādi kā viedokli. Minēšu arī otru frāzi, kas tekstuāli liecina par cilvēka veikto darbību, faktu jeb ziņu izslēdzot viedokļa iespējamību ("Mārtiņš uz tikšanos Rīgā ieradās pilnīgi noplucis. Pēc šova man bija jāvāc viņa netīrās zeķes un trusiki, kas mētājās visur," atklāj Ingūna.") Tā kā vēstulē, kuru iesniedzu portālam, lūdzu atsaukt šīs nepatiesās ziņas, atbildes vēstulē viņi uzskata, ka tas ir viedoklis, bet paliek jautājums, kas uz to norāda, ka minēta raksta esoša informācija ir viedoklis? Šobrīd esmu neziņas pozīcijā, jo ir ļoti maz tiesu prakšu atsauču uz līdzīgiem gadījumiem. Kādas ir manas juridiskās iespējas vērsties tiesā gan pret ziņu izplatītāju, gan pavairotāju, šajā gadījumā Ingūnu Stapāni un portālu Delfi. Kā rīkoties, jo robežšķirtne starp ziņu un viedokli ir trausla un kas to izvērtē, kā arī, kur varu iegūt juridisku konsultāciju šajā gadījumā?
Atbilstoši Satversmes 100.pantam ikviena persona ir tiesīga paust savus uzskatus, tostarp citu personu vērtējumu. Tomēr vārda brīvība nenozīmē visatļautību viedokļu un ziņu izpaušanā. Saskaņā ar Satversmes 116.panta nosacījumiem vārda brīvība tiek ierobežota, lai aizsargātu citu personu godu un cieņu.
LVportāls ir rakstījis par cilvēka iespējām aizstāvēt savas tiesības, ja pret viņu pausts cieņu aizskarošs anonīms komentārs. Rakstā paustās Tiesībsarga biroja atziņas ir attiecināmas arī uz jebkuru citu plašsaziņas medijos pausto viedokli.
Piemēram, vadoties pēc Tiesībsarga biroja paustā, anonīmā komentāra gadījumā ir jānodala ziņa no viedokļa, par ziņu uzskatot tādu informāciju, kuru ir iespējams pārbaudīt. Respektīvi – ja publicētas nepatiesas ziņas, piemēram, par personas profesionālo darbību, privāto dzīvi, ar kurām tā nevarēs samierināties, tas var būt pietiekams pamats, lai pret publicētāju vērstos tiesā.
Līdz ar to var secināt – ja viedokli paudusi konkrēta persona, nevis medijs, tad, ja tajā paustas nepatiesas ziņas par personas privāto dzīvi, šo informāciju var uzskatīt par pamatu, lai vērstos pret viedokļa paudēju, jo šī persona sniedz nepatiesas ziņas.
Civillikuma 2352.1pants noteic, ka katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Tātad, ja varat tiesā pierādīt, ka portāla rakstos paustā informācija nav patiesa, tad to var uzskatīt par goda un cieņas aizskaršanu.
Fakti, kas aizskar personas godu un cieņu, rada šīm personām tiesības prasīt atsaukt šādas ziņas un piedzīt morālā kaitējuma atlīdzību. Nosakot morālā kaitējuma atlīdzības apmēru, tiesa vadās no izplatīto ziņu publicitātes, personas, par kuru tās izplatītas, atpazīstamības, kā arī ņem vērā samērīguma un saprātīguma principu.
Tomēr, pirms uzsākt tiesvedību, vēlams tomēr saņemt juridisko konsultāciju. To par samaksu var saņemt kādā no juridiskajiem birojiem. Ir arī bezmaksas alternatīvas, vairāk informācijas šeit.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
