Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Izlasīju Andra jautājumu (http://m.lvportals.lv/visi/e-konsultacijas/6074) un man ir līdzīga rakstura jautājums, taču citā kontekstā. Mans jautājums ir par uzturlīdzekļu strīdu, saskarsmes tiesībām un mātes tiesībām vērsties pret mani tiesā ārvalstīs. Situācija un tās attīstība - bērna māte pirms 4 gadiem pārrobežu sadarbības līguma ietvaros devās uz ārvalstīm, pēc tam iesniedza laulības šķiršanas prasību. Šķīrāmies Latvijas tiesā ar izlīgumu. Izlīgumā atrunātas manas (tēva) tiesības tikties ar bērnu ("tēvam tiek nodrošināta tikšanās ar bērnu ne retāk kā reizi trīs nedēļās un skolu brīvlaikos, ja apmeklējuma laiks neatkarīgu apstākļu dēļ nav iespējams, vecāki vienojas par citu abpusēji pieņemamu laiku") un uzturlīdzekļu apmērs un apmaksas kārtība (200 eiro mātes kontā, 200 eiro bērna krājkontā katru mēnesi līdz datumam X un Y). Tajā laikā, ņemot vērā, ka ar "ārvalstīm" bija saprotama Polija un tajā brīdī sieva solījās pēc līguma beigām (līgums uz 2 gadiem) atgriezties Latvijā (nav nekur juridiski fiksēts, tikai tiesas sprieduma motīvu daļā), tas likās normāli. Vecāku tiesības ir kopējas, bērna dzīvesvieta noteikta pie mātes (ne gluži precīzi tādā tekstā, bet ar tādu domu). Neviens no vecākiem nedrīkst atstāt bērnu ar 3. personām. Māte informē un saskaņo ar tēvu svarīgus ar bērnu saistītus jautājumus. Tas arī īsumā viss, kā jau man zinoši juristi izskaidroja - jūsu izlīgums ir faktiski nekāds, juridisks brāķis. Kopš šķiršanās māte ir vēlreiz apprecējusies, pametusi darbu un mainījusi mītnes zemi jau divas reizes, sekojot jaunajam vīram - no Polijas uz Nīderlandi. No Nīderlandes uz Maltu. Bez saskaņošanas ar tēvu, informējot jau par notikušu faktu. Uz jautājumu "vai tā drīkst?" esmu no juristiem saņēmis atbildi "juridiski? nē, nedrīkst, bet praktiski tur neko nevar darīt". Kopš pārcelšanās uz Nīderlandi līdz nesenai pagātnei mātei nav bijis atalgots darbs (apmēram 2 gadus), viņu un bērnu uzturēja jaunais vīrs. Un patreiz izskatās, ka mainīs vēlreiz, no Maltas uz Beļģiju. Reāli bērns nodzīvo vienā valstī vidēji 1 gadu. Kopš šķiršanās visus ar tikšanos saistītos izdevumus apmaksāju es vienpersoniski (neatkarīgi no tā, kurš lido kurp - bērns uz Latviju vai es uz Maltu). Patreizējā brīdī, ja ieskaita uzturlīdzekļus, tas faktiski nozīmē gandrīz vai vairāk par pusi no maniem mēneša ienākumiem (atkarīgs no lidojumu biļetēm). Māte par šo izdevumu dalīšanu neko negrib dzirdēt. Ar māti ir bijuši strīdi par tikšanās biežumu - viņa uzstāj, pēc izlīguma tev ar bērnu jātiekas ne retāk kā reizi 3 nedēļās, kā to finansiāli nodrošināt, ņemot vērā laiku un izmaksas, lai nokļūtu no Latvijas līdz Maltai, nav viņas problēma. Manuprāt, māte jauc tēva tiesības ar tēva pienākumiem, bet, lai būtu, tas nav aktuālais jautājums, jo, kaut arī māte draudēja ar vēršanos tiesā, lai panāktu izlīguma ievērošanu, beigu galā ar jaunā vīra iesaistīšanu vienojāmies, ka apmeklējums būs reizi mēnesī - vai nu es lidoju uz Maltu, vai bērns lido uz Latviju. Kā to finansiāli nodrošināt, paliek joprojām mana problēma. Taču pašlaik, saskaņojot kārtējos apmeklējuma laikus, esam nonākuši jaunā līmenī - māti laiki neapmierina, par ko viņa nekavējās paust savu sašutumu. Izlaižot visu tekstu, cik es esmu slikts tēvs, vīrietis un cilvēks kā tāds un cik tad īsti bērns izmaksā (kur aprēķinos kā vienīgais uzturētājs nezin kāpēc izrādās tikai tēvs), galējais ziņojums bija diezgan vienkāršs - vai nu tu ar bērnu redzies reizi mēnesī, kā vienojāmies un punkts, vai, ja tu nevari, tad maksā vairāk. Un ja tu nepiekrīti, es vēršos tiesā un pieprasu 2x lielāku uzturlīdzekļu summu (summas aprēķins viņas versijā vienkāršs - kopējie ģimenes izdevumi par dzīvokļa īri + pārtika dalīts uz 3 cilvēkiem + izdevumi par bērna apģērbu). Emociju daudz, bet nu mani konkrētie jautājumi: 1. Vai māte drīkst pieprasīt tēvam pilnībā segt bērna uzturēšanu (vienalga pēc kādas matemātikas aprēķinot, cik tas īsti izmaksā)? Kas gadījumā, ja māte strādā? Kas, ja nestrādā? Kas, ja māte no darba nav atlaista, bet vienpusēji lauž darba līgumu un izvēlas sēdēt mājās? 2. Vai tiesa ņems vērā tēva izdevumus par bērnu, šajā gadījumā - ceļošanas izdevumus? Kā arī, ņemot vērā, ka laulības šķiršanas rezultātā tēvs, tēlaini izsakoties, palicis uz ielas ar čemodānu rokā. 3. Vai tēvam ir tiesības pieprasīt tiesu mainīt lietas izskatīšanas valsti, ņemot vērā, ka neviena no iesaistītajām pusēm (māte, tēvs, bērns) nav Maltas, bet ir Latvijas pilsoņi? Un jebkurā gadījumā, vai tēvam ir tiesības uz bezmaksas aizstāvi šādos gadījumos? Tāpat, kāda ir prakse, ja lietas izskatīšanas laikā tiek mainīta bērna mītnes zeme? Paldies, gaidīšu atbildi.
Ņemot vērā spēkā esošo regulējumu Latvijā, bērna mātei nav tiesību pieprasīt bērna tēvam pilnībā segt bērna uzturēšanas izdevumus. Atbilstoši Civillikuma 179.panta pirmajai daļai abu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.
Atbilstoši Civillikuma 178.panta otrajai daļai, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās, taču bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Attiecīgi, ja bērns dzīvo pie mātes, vienalga – Latvijā vai kādā citā pasaules valstī -, viņai ir tiesības saņemt regulārus uzturlīdzekļu maksājumus noteiktā apmērā no bērna tēva bērna ikdienas aprūpes nodrošināšanai. Jēdziens „bērna uzturēšana” saistīts ar Civillikuma 177.panta ceturtajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Saskaņā ar tiem bērna uzturēšana ir ēdiena, apģērba, mājokļa, veselības aprūpes nodrošināšana, bērna kopšana un viņa izglītošana un audzināšana, garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot bērna individualitāti, spējas un intereses, sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam.
Uzturlīdzekļu piedziņas prasībās, nosakot bērna vajadzībām nepieciešamo izdevumu apmēru, tas samērojams ar bērna reālām ikdienas vajadzībām, iekļaujot tādus izdevumus, kas apstiprināmi ar pierādījumiem lietā un tieši un faktiski attiecināmi uz bērna uzturēšanu. Šādā aspektā, iespējams, tiesa varētu arī neņemt vērā ceļošanas izdevumu segšanai nepieciešamos līdzekļus. Ikdienas izdevumi par mājokli, sadzīves pakalpojumiem, pārtiku, higiēnas precēm, veselības aprūpi un citām bērnam ikdienā nepieciešamām lietām nesamazinās, ja otrs vecāks apmaksā ceļošanas izdevumus, lai īstenotu saskarsmes tiesības ar bērnu.
Jebkurā gadījumā pienākums uzturēt bērnu attiecas uz abiem vecākiem. Turklāt Civillikuma 179.panta piektā daļa paredz, ka katra vecāka pienākums ir savam bērnam nodrošināt vismaz valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru neatkarīgi no spējas uzturēt bērnu un mantas stāvokļa. Tāpat neatkarīgi no tā, vai bērna mātei ir pastāvīgs darbs un ienākumi, uzturlīdzekļu apmērs ir samērojams ar tā maksātāja iespējām. Latvijas Republikas Augstākā tiesa Senāta Civillietu departamenta 2012.gada apkopojumā “Par tiesu praksi strīdu izskatīšanā par aizgādības (kopīgas, atsevišķas, ikdienas) un saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem bērnam” secināts, ka nosakot piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, ir ņemami vērā tās puses ienākumi, no kuras uzturlīdzekļi tiek prasīti, noskaidrojot, vai viņa gūtie ienākumi ir pietiekoši, lai nodrošinātu pieprasīto uzturlīdzekļu maksāšanu.
Tas nozīmē arī to, ka līdzšinējā vecāku noslēgta vienošanās par uzturlīdzekļu apmēru neliedz arī Jums celt prasību tiesā par uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu, mainoties apstākļiem, kas ietekmē maksājuma apmēru (Civilprocesa likuma 203.panta ceturtā daļa). Protams, situāciju sarežģī fakts, ka bērna māte pastāvīgi dzīvo citā valstī. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 26.pantu, prasība par piedzīto uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu ceļama rajona (pilsētas) tiesā pēc atbildētāja dzīvesvietas. Ja atbildētājai joprojām ir deklarēta dzīvesvieta Latvijā, prasību ir iespējams izskatīt šeit. Savukārt gadījumā, ja atbildētājai deklarētas dzīvesvietas Latvijā nav, šāda rakstura prasību varētu būt iespējams iesniegt, pamatojoties uz Eiropas Savienības Padomes 2008.gada 18.decembra Regulā (EK) Nr.4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietā (Uzturlīdzekļu regula) noteikto.
Atbilstoši Uzturlīdzekļu regulas ievada vadlīnijām parādnieks (persona, no kuras uzturēšanas līdzekļi pienākas vai no kuras tos pieprasa), lai grozītu esošu nolēmumu uzturēšanas līdzekļu lietā vai pieņemtu jaunu nolēmumu, var celt prasību tiesā tikai tajā valstī, kurā bija kreditora (persona, kurai uzturēšanas līdzekļi pienākas vai kura tos pieprasa) pastāvīgā dzīvesvieta laikā, kad nolēmumu pieņēma, un kurā viņš joprojām turpina pastāvīgi dzīvot. Šajā gadījumā pilsonībai nav nozīmes.
Atbildot uz jautājumu par bezmaksas aizstāvību gadījumā, ja prasību tiesā par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu savas dzīvesvietas valstī sniegtu bērna māte, vēršam uzmanību, ka visās Eiropas Savienības dalībvalstīs pastāv noteikta juridiskās palīdzības sistēma. Atbilstoši Eiropas Padomes 2003.gada 27.janvāra Direktīvai 2003/8/EK, kuras mērķis ir pilnveidot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, personām ir tiesības pieprasīt valsts nodrošināto juridisko palīdzību pārrobežu strīdu civillietās risināšanai. Latvijā šīs funkcijas pilda Juridiskās palīdzības administrācija.
Informāciju par juridiskās palīdzības pārrobežu strīdos saņemšanas iespējām un kārtību Jūs varat saņemt:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
