Dūmi, kas izplatās no kurināmā, ko izmanto privātmāju apkurināšanai, var radīt gaisa piesārņojumu, taču tas atkarīgs no dažādiem faktoriem, piemēram, no kurināšanai izmantojamā materiāla veida, dūmeņa novietojuma vai vēja virziena.

Šobrīd, kad Rīgā veidojas smogs, piesārņojuma risks palielinās. Īpašos meteoroloģiskos apstākļos, kad veidojas smoga situācijas, tas nozīmē, kad tuvu zemes virsmai ir aukstākas gaisa masas un ir bezvējš, bet augstākos atmosfēras slāņos ir siltās gaisa masas, kas bezvēja apstākļos kavē gaisa masu apmaiņu. Līdz ar to piesārņojums var uzkrāties tuvu zemes virsmai. Jāvērš uzmanība, ka Latvijā reti veidojas šādas situācijas.

Par dūmu radīto piesārņojumu no kurināmā, ko izmanto privātmāju apkurināšanai, likumdošana neparedz sodu piemērošanu, to nosaka konkrētās teritorijas apbūves noteikumi vai pašvaldības saistošie noteikumi.

Šajā gadījumā dūmi veselībai būtisku kaitējumu nenodara, bet ilgstoša uzturēšanās dūmu klātbūtnē var pazemināt dzīves kvalitāti, kas ilgtermiņā var veicināt psihosomatisku slimību riska palielinājumu.