Likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" (turpmāk tekstā - Likums) ir noteikts, ka tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram:

• Nodarbinātības valsts aģentūra ir piešķīrusi bezdarbnieka statusu,
• kopējais apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu,
• par kuru Latvijas Republikā ir veiktas vai arī bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā 9 mēnešus pēdējā gada laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Saskaņā ar likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto persona, kura saņem vecāku pabalstu vai bērna kopšanas pabalstu, šo pabalstu saņemšanas laikā līdz bērna pusotra gada vecuma sasniegšanai ir sociāli apdrošināta arī bezdarba gadījumam. Šajā laikā obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas no valsts budžeta līdzekļiem.

Tā kā bērns pusotra gada vecumu sasniedz 02.10.2015., tad par turpmāko periodu, kas seko pēc šī datuma, iemaksas bezdarba apdrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem netiek veiktas.

Nosakot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, vērtē, vai pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba apdrošināšanai ir veiktas vismaz 9 mēnešus.

Piemēram, ja bezdarbnieka statuss tiek iegūts 10.12.2015., tad vērtē, vai periodā no 10.12.2014. līdz 09.12.2015. vismaz 9 mēnešus  ir veiktas vai arī bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam.

Ja šo piemēru attiecinātu uz Jūsu situāciju, pieņemot, ka esat vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta saņēmēja, tad iemaksas bezdarba gadījumam tiek veiktas līdz bērna pusotra gada vecumam, proti, līdz 02.10.2015.

Tādējādi, iegūstot bezdarbnieka statusu decembra mēnesī, būtu nosakāmas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, jo pēdējā gada laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas tās būtu veiktas vairāk nekā 9 mēnešus (11 mēnešus). Savukārt, ja iemaksas bezdarba apdrošināšanai netiek veiktas pēc 02.10.2015. un bezdarbnieka statuss tiek iegūts pēc ilgāka laika, piemēram, 2016.gada martā - tiesības uz bezdarbnieka pabalstu nebūs nosakāmas (tās būs veiktas tikai 8 mēnešus).

Ja tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir noteiktas, nākamais solis – vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšana un bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšana.

Vispārējā gadījumā vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina no pabalsta pieprasītāja iemaksu algas par 12 mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā iegūts bezdarbnieka statuss.

Piemēram

Bezdarbnieka statuss tiek iegūts 2015.gada decembrī. Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka pabalsts apmēra noteikšanai aprēķinās par 12 kalendāro mēnešu periodu no 2014.gada oktobra līdz 2015.gada septembrim.

Ja 12 mēnešu periodā, par kuru aprēķināma vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, esat atradusies

• bērna kopšanas atvaļinājumā,
• grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā

un attiecīgās iemaksas šajā periodā darba devējs nebūs veicis (tās nebija jāveic), tad vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķinās par iepriekšējiem 12 mēnešiem pirms attiecīgā perioda, atkāpjoties līdz darba devēja pēdējai reģistrētajai iemaksu algai (arī par periodu, kad Jums bija pārejošas darba nespējas periods un darba devējam šajā laikā iemaksas nebija jāveic).

Šādu aprēķina kārtību paredz Likuma 8.panta sestā daļa.

Ar grozījumiem Likumā, kas stājās spēkā ar š.g. 3.jūliju, ir izslēgts ierobežojošais nosacījums, kas noteica, ka, piemērojot 8.panta sesto daļu, atkāpšanās periodu nosaka 32 kalendāra mēnešu robežās pirms mēneša, kad persona ieguvusi bezdarbnieka statusu.

Proti, minētie grozījumi paredz, ka atkāpšanos piemēro līdz periodam, kur ir reģistrēta darba devēja iemaksu alga, neraugoties uz to, ka šis periods vairs neiekļausies 32 mēnešu periodā. Faktiski atkāpšanos piemēro līdz pēdējai darba devēja reģistrētajai iemaksu algai un tad vidējo iemaksu algu aprēķina par iepriekšējo 12 mēnešu periodu, no kuras nosaka bezdarbnieka pabalsta apmēru.

Gadījumā ja personai nav darba devēja reģistrētās iemaksas (nav strādājusi kā darba ņēmēja), kā arī tad, ja bezdarbnieka pabalsts no personas algas aprēķināts neliels, Likuma 8.panta sestā daļa nosaka, ka šādos gadījumos personas bezdarbnieka pabalsts nedrīkst būt mazāks par 60 procentiem no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra.

Detalizētāku atbildi par savām tiesībām un pabalstu saņemšanu klātienē varat iegūt ikvienā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) klientu apkalpošanas centriem vai arī rakstot uz VSAA e-pasta adresi konsultācijām: konsultacijas@vsaa.lv, minot konkrētākus faktus (kad plānojiet pārtraukt darba tiesiskās attiecības un iegūt bezdarbnieka statusu) un personas datus, kas ļautu identificēt Jūs kā pakalpojuma saņēmēju.