Tas, vai ienākums ir gūts no mantota nekustamā īpašuma, dāvinājumā saņemta vai paša kādreiz pirktā īpašuma pārdošanas, nav izšķirošais nosacījums kapitāla pieauguma nodokļa maksājuma noteikšanā.

Nodoklis ir jāmaksā no starpības, kāda veidojas starp pārdošanas cenu un īpašuma iegādes vērtību. Ir vairāki gadījumi, kad nodoklis nav jāmaksā, kā arī atšķiras iegādes vērtības noteikšanas kritēriji.

Likumā ir noteikts, ka nodoklis nav jāmaksā, ja pārdotais īpašums ir bijis īpašumā (no dienas, kad tas reģistrēts zemesgrāmatā) ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (šo 60 mēnešu periodā) līdz pārdošanas līguma noslēgšanas dienai ir fiziskās personas deklarētā dzīvesvieta, kas nav deklarēta kā papildu adrese.

Īpašs regulējums ir mantojumam. Jo, ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, uzskata, ka nekustamais īpašums ir nodokļa maksātāja (īpašuma pārdevēja jeb ienākuma guvēja) īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums.

Nodoklis no pārdošanas ienākuma nav jāmaksā arī tad, ja nekustamais īpašums piederējis (no dienas, kad reģistrēts zemesgrāmatā) ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz tā pārdošanas dienai bijis vienīgais nekustamais īpašums.

Vēl viena situācija, kad nav jāmaksā nodoklis: ja īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā vienīgais nodokļa maksātāja nekustamais īpašums un šo ienākumu no jauna iegulda funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Likumā ir paredzētas situācijas, kā nosaka iegādes vērtību, ja īpašums ir iegūts kā mantojums.

Ja nekustamais īpašums ir mantots, par tā iegādes vērtību uzskata mantojuma apliecībā norādīto konkrētā nekustamā īpašuma vērtību. Ja mantojuma apliecībā nav norādīta konkrētā nekustamā īpašuma vērtība, tad izšķir divas situācijas, ņemot vērā taksācijas gadu, kad nekustamais īpašums iegūts:

• ja nekustamais īpašums iegūts līdz 2000.gada 31.decembrim, par tā iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas;
• ja nekustamais īpašums iegūts pēc 2000.gada 31.decembra, par tā iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību uz nekustamā īpašuma mantojumā iegūšanas gada 1.janvāri.

Par nodokļa piemērošanu individuālā gadījumā, sniedzot konkrētu informāciju, jāuzzina Valsts ieņēmumu dienestā.