Ja vien bērna mātei nav noteikta atsevišķa aizgādība pār meitu, lai izvestu bērnu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī, ir nepieciešama arī tēva piekrišana.

Vecāku tiesības un pienākumi ir noteikti Civillikumā. Atbilstoši  Civillikuma 177.panta pirmajai daļai līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku – gan tēva, gan mātes - aizgādībā. Tālāk likumā arī paskaidrots, ko saprot ar jēdzienu “aizgādība”. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Savukārt ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle.

Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi. Taču, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīgā aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo, taču jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi (178.panta otrā un trešā daļa).

No minētā izriet, ka, izvedot bērnu uz pastāvīgu dzīvi Vācijā, ir nepieciešama otra vecāka piekrišana. Sīkāks izklāsts pieejams LV portāla skaidrojumā “Kas jāzina par bērna izvešanu uz ārzemēm”.

Gadījumā ja tomēr ar likumu nodibinātas tiesības uz aizgādību un saskarsmi ar bērnu, tiek pārkāptas un bērns bez otra vecāka piekrišanas tiek aizvests uz pastāvīgu dzīvi citā valstī, lai efektīvāk palīdzētu risināt šādas situācijas, 93 pasaules valstīs, tai skaitā Latvijā un Vācijā, ir spēkā 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (Hāgas konvencija).

Katrā valstī, kas ratificējusi  Hāgas konvenciju, ir atbildīgā centrālā iestāde, kas palīdz risināt šādus jautājumus. Latvijā centrālās iestādes funkcijas pilda Tieslietu ministrija.

Šie jautājumi ir ļoti sarežģīti, un katrs gadījums atšķirīgs, tāpēc ieteicams sazināties ar Tieslietu ministrijas Tiesiskās sadarbības departamenta Bērnu lietu sadarbības nodaļas speciālistiem (kontaktinformācija pieejama ministrijas mājaslapas sadaļā „Darbinieku kontaktinformācija”), kuri varētu ieteikt atbilstošāko strīdus risinājumu.  Informācija par iespēju vērsties Tieslietu ministrijā ar lūgumu palīdzēt nodrošināt saskarsmes tiesības ar savu bērnu apkopota  ministrijas mājaslapas sadaļā „Ja bērns aizvests no Latvijas uz ārvalsti”.