Kā norāda Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, jautājumā nav ietverta tik precīza informācija, lai uz to varētu izsmeļoši atbildēt.

Ja dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši māju savā valdījumā un lēmuši citādi, tad spēkā ir Ministru kabineta noteikumi Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Šā normatīvā akta 14. un 15.punktā ir teikts:

Ūdens patēriņu uzskaita, izmantojot skaitītājus, kas atbilst šādām prasībām: tiem ir veikta atbilstības novērtēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām ūdens patēriņa skaitītājiem un mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību; tie ir verificēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu un to verificēšanas periodiskumu un mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu./../

• Pārvaldnieks vai cita persona, kura ir uzstādījusi vai nomainījusi ūdens patēriņa skaitītāju, noplombē skaitītāja pievienošanas vietu. Ja ūdens patēriņa skaitītāju uzstādījusi vai nomainījusi cita persona, skaitītāja pievienošanas vietu noplombē pārvaldnieka klātbūtnē.
• Skaitītāja periodisko verificēšanu nodrošina: dzīvokļa īpašnieks, ja skaitītājs uzstādīts par attiecīgā dzīvokļa īpašnieka līdzekļiem; pārvaldnieks, ja skaitītājs uzstādīts par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līdzekļiem.

Savukārt MK noteikumu 19.punktā ir noteikts:

• ja veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu (turpmāk – ūdens patēriņa starpība), tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins. Dzīvokļa īpašnieks ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam.

Šo noteikumu 19.punktā minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību nepiemēro, bet ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp šādiem dzīvokļu īpašniekiem (ja tādi ir dzīvojamā mājā):

• kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas;
• kuru atsevišķajos īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti;
• kuri atkārtoti nav ļāvuši pārvaldniekam veikt savā dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, ja pārvaldnieks par šādas pārbaudes veikšanu rakstiski paziņojis vismaz nedēļu iepriekš, nosūtot paziņojumu uz dzīvokļa īpašumu, kurā plānota skaitītāju pārbaude;
• kuru dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka ūdens patēriņa skaitītāji ir bojāti, tie nav noplombēti, to plombējums ir bojāts vai tie nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām.

No jautājuma nav īsti saprotams – vai MK noteikumos minētie trīs mēneši bija pagājuši vai nē. Ja rēķina no aprīļa līdz augustam, tad bija, un apsaimniekotājs it kā rīkojies likumīgi. No visa iepriekš minētā jāizprot, kam taisnība – Jums vai namu pārvaldei. Ja iznāk, ka trīs mēneši nebija pagājuši, tas jāpierāda apsaimniekotājam un jācīnās par pieprasītās summas pārrēķinu. Tad varat vērsties pēc padoma Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijā.

V.Peipiņš arī norāda, ka šādos iespējamo domstarpību gadījumos ieteicams uzreiz sazināties ar apsaimniekotāju (tiklīdz saņēmāt brīdinājumu par ūdens patēriņa skaitītāja maiņu), nevis sagaidīt brīdi, kad iestājas nelabvēlīgas sekas.