Eiropas Savienības Tiesa pieņēma nolēmumu, ka laiks, ko darbinieks pavada
ceļā pie klienta, ja uzņēmums nenodrošina biroju, ir ieskaitāms darba
laikā: http://curia.europa.eu/jcms/upload/docs/application/pdf/2015-09/cp150099en.pdf
Vai šis nolēmums nebūtu jāattiecina arī uz gadījumiem, kad darbinieks, kas
parasti tiek nodarbināts birojā, tiek nosūtīts komandējumā? Piemēram,
darbiniekam jālido komandējumā uz vienu dienu uz Vāciju. Lidmašīna lido no
plkst. 7:30 līdz plkst. 9:00 pēc Vācijas laika. Rīgas lidostā jāierodas
plkst. 6:30, tātad no mājām jāizbrauc plkst. 6:00. No lidostas līdz
klientam ceļš ar sabiedrisko transportu aizņem 1,5 stundu, tātad pie
klienta darbinieks ierodas vien plkst. 10:30 pēc Vācijas laika. Pusstundu
pavada pusdienās. Atpakaļ lidmašīna ir plkst. 19:30, tātad lidostā
jāierodas plkst. 18:00. No klienta jāaizbrauc plkst. 16:00. Rīgā lidmašīna
atlido plkst. 23:00, mājās darbinieks ierodas vien 23:30. Sanāk, ka
darbinieks izbraucis no mājām plkst. 6:00 un atgriezās vien plkst. 23:30,
kas ir 17,5 stundas. Darba devējs apmaksā vien laika posmu no 10:30 līdz
16:00, atskaitot pusstundu garas pusdienas, tātad 5 stundas. 12 stundas
ceļā (kad darbinieks strādā birojā Rīgā, ceļš uz darbu un atpakaļ kopā
aizņem vien pusstundu) netiek apmaksātas. Darbinieks brauc uz lidostu no
mājām, nevis no biroja, jo tik agrās/vēlās stundās birojs ir ciet. Vai,
ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, ceļojuma laiks nebūtu
jāieskaita darba laikā?