Īrnieka un izīrētāja pienākumi  un tiesības ir noteiktas abos likumos – gan likumā „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”, gan likumā „Par dzīvojamo telpu īri”. Savukārt likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 15.pantā pateikts, ka sociālo dzīvokļu īres jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemērojams likums "Par dzīvojamo telpu īri".

Sociālo dzīvokļu likuma 11.pants (Sociālā dzīvokļa īres līgums) paredz, ka sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, un to atjauno, ja pēc līguma termiņa izbeigšanās īrnieks un viņa ģimenes locekļi nav zaudējuši tiesības īrēt sociālo dzīvokli. Pašvaldības institūcijai ir tiesības atteikt sociālā dzīvokļa īres līguma atjaunošanu, ja persona (ģimene) zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli. Pašvaldības atteikumu atjaunot sociālā dzīvokļa īres līgumu persona var pārsūdzēt tiesā.

Šī likuma 13.pantā noteikts, ka sociālā dzīvokļa īrnieka un viņa ģimenes locekļu pienākums ir:

1) sociālā dzīvokļa īres līgumā noteiktajos termiņos maksāt īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī ievērot citus sociālā dzīvokļa īres līguma noteikumus;

2) atbrīvot sociālo dzīvokli gadījumā, ja persona (ģimene) zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli un pašvaldības dome pieņēmusi lēmumu par dzīvokļa atbrīvošanu.

14.pantā noteikts, ka pašvaldība var izbeigt sociālā dzīvokļa īres līgumu, izliekot īrnieku un viņa ģimenes locekļus, šādos gadījumos:

1) ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi zaudējuši tiesības īrēt sociālo dzīvokli, jo neatbilst šā likuma 5.panta nosacījumiem;

2) ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi, kuri dzīvo kopā ar viņu, bojā vai posta dzīvokli vai dzīvojamo māju vai izmanto to mērķiem, kādiem tas nav paredzēts, vai arī pārkāpj dzīvokļa lietošanas noteikumus, padarot pārējiem dzīvošanu vienā dzīvoklī vai dzīvojamā mājā ar viņiem neiespējamu. Šādā gadījumā prasību tiesā par sociālā dzīvokļa īres līguma izbeigšanu var celt arī citas tajā pašā dzīvoklī vai dzīvojamā mājā dzīvojošās personas;

3) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā sociālā dzīvokļa īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Šādā gadījumā pašvaldība minētajai personai nodod lietošanā citu — mazāk labiekārtotu sociālo dzīvokli, noslēdzot jaunu sociālā dzīvokļa īres līgumu;

4) ja māju, kurā atrodas dzīvoklis, paredzēts nojaukt, pārbūvēt, kapitāli remontēt vai ir draudi, ka tā varētu sagrūt, un pašvaldība pieņēmusi lēmumu par tās atbrīvošanu. Šādā gadījumā pašvaldība minētajai personai nodod lietošanā citu sociālo dzīvokli, noslēdzot jaunu sociālā dzīvokļa īres līgumu.

Triju mēnešu laikā pēc pašvaldības brīdinājuma saņemšanas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem dzīvoklis jāatbrīvo. Ja minētajā termiņā īrnieks un viņa ģimenes locekļi dzīvokli neatbrīvo, viņus var izlikt tiesas ceļā.

Pašvaldības pieņemto lēmumu par sociālā dzīvokļa atbrīvošanu īrnieks var pārsūdzēt tiesā.

Savukārt likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.¹pants (Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja tiek bojāta dzīvojamā telpa vai māja vai citādi pārkāpti dzīvojamās telpas lietošanas noteikumi) nosaka: izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu:

1) bojā vai posta dzīvojamo telpu (arī dzīvokļa iekārtu), citas būves un telpas, kas īrniekam nodotas lietošanā saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, vai arī dzīvojamās mājas koplietošanas telpas, komunikācijas un iekārtas;

2) izmanto dzīvojamo telpu, dzīvojamo māju, citas būves un telpas, kas īrniekam nodotas lietošanā saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, mērķiem, kādiem tās nav paredzētas;

3) citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējām personām dzīvošanu ar tām vienā kopējā dzīvoklī vai vienā mājā neiespējamu.

Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos prasību tiesā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu var celt arī citas tajā pašā mājā dzīvojošās personas.

Šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā paredzētajos gadījumos dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzams bez īrnieka iepriekšējas brīdināšanas, bet 2.punktā paredzētajā gadījumā izīrētāja pienākums ir mēnesi iepriekš rakstveidā brīdināt īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

28.² pants (Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja īrnieks ir parādā īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem) dod tiesības izīrētājam izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:

1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;

2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ir publicēts brīdinājums.

Ja dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts, pamatojoties uz šā panta pirmo daļu, un īrnieks atbilst kādai no šā likuma 36.¹panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām [tie ir maznodrošinātie], attiecīgā pašvaldība triju mēnešu laikā pēc tam, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas, ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

Vēstulē, kurā Jums paziņots sociālā līguma pagarināšanas atteikums, droši vien bija norādīts, kādu iemeslu dēļ tas notiek.

Pašvaldības lēmumu īrnieks var pārsūdzēt tiesā. Sniegt prasību tiesā var arī izīrētājs, par ko īrnieks ir jābrīdina mēnesi iepriekš.