Normatīvie akti nenosaka remonta darbu izmaksas daudzdzīvokļu mājās. Tās ir atkarīgas no piedāvājuma cenas attiecīgajā pakalpojumu un būvmateriālu sektorā.

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš sniedz šādu komentāru: „Piemēram, avārijas remonta darbus apsaimniekotājs organizē tā, lai problēmu operatīvi, iespējami ātri likvidētu. Tad var gadīties, ka darbu izmaksas var būt augstākas. Ja ir plānveida remontdarbi, tad apsaimniekotājs no vairākiem piedāvājumiem izvēlas izdevīgāko variantu. Taču gadās, ka dzīvokļu īpašnieki cenšas apstrīdēt darbu izmaksu pamatotību. Ja iebildes ir konstruktīvas, tad dzīvokļu īpašnieki paši sameklē un iesaka lētāku un labāku risinājumu. Ja labāka piedāvājuma nav, bet ir tikai iebildes, tad tās nav konstruktīvas.

Šādas pretenzijas izraisa arī tas, ka apsaimniekotājiem nereti ir gan lēmējvara, gan izpildvara. Labākais daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas variants, manuprāt, ir tāds, ka ir izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, kas ir lēmējvara un algo apsaimniekotāju, kas ir dzīvokļu īpašnieku dotā uzdevuma (kas noteikts līgumā) izpildītājs. Tad apsaimniekotājs sagatavo informāciju, iesniedz to lēmējvarai (kas ir finanšu turētāja), kas pieņem lēmumu par attiecīgo darbu veikšanu un to izmaksām, un tad vairs nav pamata izvirzīt pretenzijas par pārāk lieliem tēriņiem.”