Labdien! Vēršos pie Jums ar šādu jautājumu. Gadu un četrus mēnešus nostrādāju tiesu sistēmas iestādē kā tiesu sekretāre. Izturēju pārbaudes laiku, ar darba devēju bija noslēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku. Strādāju uz pilnu slodzi, t.i., no 8.30 līdz 17.00. Sliktas veselības dēļ diezgan bieži nācās ņemt pie ģimenes ārsta darbnespējas lapu, bieži bija arī neattaisnoti darba kavējumi. Priekšniece, protams, redzēja visu to, vienu reizi mēģināju ar viņu parunāt, bet viņa teica, ka darbinieks var kaut vai pusgadu slimot. Pāris reizes bija arī visai nepatīkami aizrādījumi no kolēģiem (par darba izpildi un tīri sadzīviskas). Neilgi pirms atlaišanas priekšniece un kolēģi teica, ka man vajag pieteikties uz augstāku amatu (piem., tiesneša palīgs). Aptuveni pēc nedēļas es bez attaisnojuma neierados darbā, un tad, kad atnācu, bija jāraksta paskaidrojums. Pēc tam priekšniece teica, ka es esmu izvēles priekšā - vai nu aizeju pēc pušu vienošanās, vai nu tiks iesākta disciplinārlieta. Jo darbu es kavēju jau kuro reizi. Es parakstīju iesniegumu par aiziešanu pēc pušu vienošanās, un pēc 5 dienām darba tiesiskās attiecības ar mani izbeidza. Vai darba devēja rīcība šajā situācijā ir loģiska un tiesiska? Protams, ka darba kavējumi ir būtisks pārkāpums, bet kāpēc tad mani neatlaida ātrāk, netika sākotnēji izteikts nekāds rājiens vai piezīme? Kāpēc, kad es gribēju izrunāt šo problēmu ar darba devēju, viņa mani pat negribēja uzklausīt?