Likumā ir noteikti izņēmumi, kad gūtais ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, proti:

• ja pārdotais īpašums ir bijis īpašumā (no dienas, kad reģistrēts zemesgrāmatā) ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas līdz pārdošanai ir deklarētā dzīvesvieta;
• ja nekustamais īpašums piederējis (no dienas, kad reģistrēts zemesgrāmatā) ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz pārdošanas dienai bijis vienīgais nekustamais īpašums;
• ja īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā vienīgais nekustamais īpašums un šo ienākumu no jauna iegulda funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Līdz ar to konkrētajā tiesiskajā situācijā attiecībā uz ienākuma daļu no dzīvokļa (½ domājamās daļas) atsavināšanas izpildās likumā minētais kritērijs, lai ienākums netiktu aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. T.i., dzīvokļa ½ domājamā daļa ir bijusi īpašumā (no dienas, kad reģistrēta zemesgrāmatā) ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas līdz pārdošanai ir deklarētā dzīvesvieta.

Ja dzīvoklis ir vienīgais personai piederošais nekustamais īpašums, kas reģistrēts zemesgrāmatā, tad, lai ienākuma daļa no pārdodamā dzīvokļa par otru ½ domājamo daļu netiktu aplikta ar nodokli, jāizpildās kādam no nosacījumiem, kas likumā ir noteikts attiecībā uz vienīgo nekustamo īpašumu. T.i., pēdējos 60 mēnešus līdz pārdošanas dienai tam ir jābūt vienīgam nekustamajam īpašumam vai gūtajam ienākumam no tā atsavināšanas 12 mēnešu laikā pirms vai pēc tā atsavināšanas ir jābūt ieguldītam funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā.

Ja minētie likuma kritēriji neizpildās, tad gūtā ienākuma daļa no pārdodamā dzīvokļa par otru ½ domājamo daļu ir apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākums no kapitāla pieauguma, piemērojot 15% likmi ½ domājamās daļas atsavināšanas un iegādes vērtības starpībai.