Privatizācijai ir likumos noteikta kārtība, un katrā pašvaldībā bija privatizācijas komisija, kas pieņēma lēmumus, pamatojoties uz konkrētām normatīvo aktu normām. Tāpēc iespējamo problēmu cēloņi un risinājumi ir jānoskaidro pašvaldībā.

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 10.pantā noteikts: viendzīvokļa māju vai tās domājamo daļu vai daudzdzīvokļu māju, kā arī dzīvokli, neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu daudzdzīvokļu mājā, kas nacionalizēta vai nelikumīgi atsavināta pēc 1940.gada 21.jūlija, privatizē, ja:

1) mājas bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki nav iesnieguši pieteikumu likumā noteiktajā kārtībā un termiņā;

2) pieteikums noraidīts likumā noteiktajā kārtībā;

3) mājas bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki pieprasījuši kompensāciju par nacionalizēto vai nelikumīgi atsavināto dzīvojamo māju.

Savukārt 73.pantā paredzēts, ka dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu, viendzīvokļa māju vai to domājamo daļu un daudzdzīvokļu māju privatizācija atzīstama par nelikumīgu, ja:

1) dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa, mākslinieka darbnīca, viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja piedāvāta privatizācijai, neievērojot šajā likumā noteikto privatizācijas secību un kārtību;

2) persona privatizējusi īrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju vai tās domājamo daļu, par to nepaziņojot ģimenes locekļiem;

3) nav ievērotas citas šā likuma vai uz šā likuma pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu prasības.

Patvaļīgi uzbūvēts objekts nevarēja būt privatizācijas objekts. Ja pašvaldības privatizācijas komisija ir atļāvusi privatizāciju, tad lēmumā ir jābūt paskaidrotam – saskaņā ar kādu likumu un citiem normatīvajiem aktiem tas notiek, kā arī nosacījumi, kas un kādā termiņā ir jāizdara pircējiem (tas ir, dzīvokļu privatizētājiem).

Vecā Būvniecības likuma, kas šobrīd nav spēkā, 30.pants noteica pašvaldībai tiesības lemt par nelegālās būves iespējamo turpmāko izmantošanu, tajā skaitā pieļaut būves atrašanos konkrētajā vietā vai arī pieprasīt būves nojaukšanu.

Likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” ietverts privatizācijas atklātuma un brīvprātības princips, informējot sabiedrību par privatizācijas objektiem un izskaidrojot privatizācijas nosacījumus un kārtību. Ikvienai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības saņemt informāciju par privatizācijas objektiem, privatizācijas nosacījumiem un kārtību. Tas nozīmē, ka jau privatizācijas laikā bija tiesības iepazīties ar visiem privatizācijas dokumentiem, kas attiecas uz privatizējamo objektu. Un šiem dokumentiem jābūt pieejamiem arī pašreiz.

Strīds starp zemes un ēku, kas atrodas uz šīs zemes, īpašniekiem par šo ēku atrašanās uz zemes tiesiskumu ir civiltiesisks strīds, jo ietver ēku īpašnieku īpašuma tiesību apstrīdējumu un zemes īpašnieku tiesību aizsardzību. Tātad, ja strīds pastāv, tas būtu risināms tiesas ceļā.