Darba likums paredz ikgadējo atvaļinājumu – četras nedēļas. To piešķir darbinieka individuālā darba gada ietvaros. Tātad gada laikā cilvēks 11 mēnešus strādā un vienu mēnesi viņam ir tiesības atpūsties.

Individuālais darba gads katram darbiniekam atšķiras, jo tā sākums parasti sakrīt ar darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienu un beidzas nākamā gada attiecīgajā mēnesī un datumā.

Var būt tā, ka darbinieks daļu no iepriekšējā atvaļinājuma izmanto avansā, tas ir, nenostrādājot pilnu individuālo darba gadu, atbilstoši kuram aprēķina pienākošās atvaļinājuma dienas. Pārtraucot darba attiecības, darbiniekam ir jāizmaksā arī kompensācija par neizmatotā atvaļinājuma dienām. Taču, ja darbinieks pārtrauc darba attiecības pēc atvaļinājuma, viņam atvaļinājuma kompensācija nepienākas, ja viņš atvaļinājumu jau ir izņēmis uz priekšu. Turklāt daļu izmaksātās atvaļinājuma naudas darba devējs, veicot aprēķinu, var ieturēt kā pārmaksāto.

Ja Jums piešķirtas 17 atvaļinājuma dienas, tas varētu nozīmēt, ka individuālā gada ietvaros uz tik atvaļinājuma dienām bija tiesības, lai neveidotos atvaļinājums avansā un darba devējam nenāktos izmantot likumā noteiktās tiesības ieturēt pārmaksāto atvaļinājuma naudu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām, ja tiek pārtrauktas darba attiecības.

Jebkuram darbiniekam ir tiesības prasīt darba devējam izskaidrot darba samaksas aprēķinu.