Pieņemot, ka jautājumā ar apzīmējumu „brīnumpircējs” ir domāti t.s. slepenie pircēji jeb tādi, kuri pirkumu veic ar nolūku pārbaudīt pārdevēja darbu, Datu valsts inspekcija sniedz šādu atbildi: saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 8.panta pirmo daļu, iegūstot personas datus no datu subjekta, pārzinim ir pienākums sniegt datu subjektam informāciju, ja vien tā jau nav datu subjekta rīcībā, par pārziņa nosaukumu vai vārdu un uzvārdu (ja pārzinis ir fiziska persona), kā arī adresi un paredzēto personas datu apstrādes mērķi. Secīgi saskaņā ar likumu slepena personas datu apstrāde, piemēram, slēpts sarunas ieraksts ar pārdevēju, ja pēc šī ieraksta ir iespējams identificēt pārdevēju, ir neatbilstoša likumam.

Tātad šādu sarunu ierakstu var veikt, tikai pasakot mērķi un informāciju par sevi. Datu valsts inspekcija vērš uzmanību, ka uz gadījumiem, kad personas datu apstrāde tiek veikta privātām un mājas vajadzībām, turklāt neizpaužot personas datus trešajām personām saskaņā ar likuma 3.panta trešo daļu, tas neattiecas.

Līdz ar to var secināt, ka, ja ierakstu nav plānots izpaust kādam citam, tad to drīkst veikt. Ja ir plānots, tad nepieciešama datu subjekta atļauja to izpaust trešai personai.

Jāatceras, ka daudzi Fizisko personu datu apstrādes likumā noteiktie ierobežojumi netiek piemēroti, ja dati tiek apstrādāti žurnālistikas vajadzībām saskaņā ar likumu “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, mākslinieciskām vai literārām vajadzībām un ja Fizisko personu datu aizsardzības likumā nav noteikts citādi, kas nozīmē, ka, ja šāds slepens sarunas ieraksts noticis žurnālistikas vajadzībām, tad, iespējams, tas noticis atbilstoši likuma nosacījumiem.

Ja nepieciešama papildu informācija, var zvanīt Datu valsts inspekcijai katru darba dienu konsultāciju laikā no pulksten 13.00 līdz 15.00 (tālr. 67223131). Tā iespējams gūt skaidrojumu par konkrēto situāciju.