Darba likums nosaka, ka ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir saskaņā ar atvaļinājuma grafiku vai pēc darbinieka un darba devēja vienošanās. Savukārt tā saukto bezalgas atvaļinājumu darba devējam pēc darbinieka prasījuma nav absolūta pienākuma piešķirt, izņemot gadījumus, kas minēti 153.pantā – darbinieka aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu ir nodots adoptējamais bērns.  Darba likuma komentāros ir norādīts, ka darba devējam ir tiesības prasīt arī iemeslu, kādēļ darbinieks lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu. Ja bezalgas atvaļinājumu piešķir, tad darba devējs ir tiesīgs ierobežot tā ilgumu.

Taču to, kādā secībā izmantojams apmaksātais un bezalgas atvaļinājums, likums neregulē. Likumā arī nav noteikts maksimālais bezalgas atvaļinājuma laiks. Vienlīdz ir svarīgi darbinieku informēt, ka viņa individuālā viena darba gada periodā ilgāks par 4 kalendārajām nedēļām izmantots bezalgas atvaļinājums liedz par attiecīgu laiku tam tiesības uz apmaksātu darba devēja atvaļinājumu. Piemēram, ja bezalgas atvaļinājums ir izmantots 6 nedēļas, tad laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neieskaita divas nedēļas.