Atbilstoši Latvijas Republikas Civillikuma 179.panta otrai daļai pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tas attiecināms arī uz situāciju, ja viens no vecākiem un bērns dzīvo citā valstī, un to noteic arī  virkne starptautisku normatīvo aktu.

Piemēram, Eiropas Savienībā ir spēkā Eiropas Savienības Padomes 2008.gada 18.decembra Regula (EK) Nr.4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietā (Uzturlīdzekļu regula). Saskaņā ar Uzturlīdzekļu regulu katrā dalībvalstī ir izveidota centrālā iestāde, kas palīdz pārrobežu  uzturlīdzekļu pieteikumu sagatavošanā un pārsūtīšanā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvijā šādas centrālās iestādes funkcijas izpilda Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija. Centrālās iestādes funkcijas Anglijā pilda Central Authority for England and Wales (REMO) Unit.

No situācijas apraksta saprotams, ka līdz šim uzturlīdzekļus neesat prasījusi un līdz ar to Jūsu rīcībā nav tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu. Tas nozīmē, ka Jums ir jāsniedz prasība tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu. Ja bērna tēvs šobrīd pastāvīgi dzīvo Latvijā, Jūsu ziņā ir izvēlēties, kurā valstī uzsākt tiesvedību – Latvijā vai Jūsu dzīvesvietas valstī. Abos gadījumos pēc tiesas sprieduma pieņemšanas ir jāpanāk šī nolēmuma izpilde valstī, kurā dzīvo bērna tēvs.

Plašāk par apsvērumiem, kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu, kurā valstī uzsākt tiesvedību, izklāstīts LV portāla skaidrojumā  „Viens no vecākiem dzīvo citā ES valstī, uzturlīdzekļus nemaksā. Ko darīt?”.