Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 9.panta pirmo daļu (redakcijā, kas stājas spēkā 2015.gada 1.martā) amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām. Pati par sevi minētā tiesību norma neierobežo administratora tiesības būt par kapitālsabiedrības dalībnieku un valdes locekli, sniegt juridiskas konsultācijas trešajām personām, pārstāvēt tās uz pilnvaras pamata un saņemt atlīdzību par savu darbu.

Vienlaikus jāņem vērā, ka valsts amatpersonu darbības ierobežojumus un aizliegumus reglamentē likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Līdz ar to minētā Maksātnespējas likuma norma ir skatāma kopsakarā ar Interešu konflikta likuma regulējumu, kurā ir ietverti valsts amatpersonu darbības ierobežojumi un aizliegumi un kurā ietverto prasību ievērošanu kontrolē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Saskaņā ar Saeimas 2015.gada 21.maija sēdē 3.lasījumā pieņemto likumprojektu Nr.142/Lp12 Interešu konflikta likuma pārejas noteikumu 22.punkts tiek grozīts, nosakot, ka grozījums šajā likumā, ar kuru 4.panta pirmā daļa papildināta ar 26.punktu, stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī. No minētā secināms, ka Interešu konflikta likuma normas tiks attiecinātas uz maksātnespējas procesa administratoriem, sākot ar 2016.gada 1.janvāri.

Papildus norādāms, ka Interešu konflikta likumā ietvertie un uz maksātnespējas procesa administratoru attiecināmie vispārējie ierobežojumi un aizliegumi būtiski neierobežo administratora tiesības ārpus valsts amatpersonas pienākumu izpildes veikt jautājumā norādītās darbības un saņemt par to atlīdzību. Tomēr vienlaikus Maksātnespējas administrācija aicina ar skaidrojumu par konkrētiem jautājumiem vērsties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, kas ir kompetentā iestāde Interešu konflikta likuma normu piemērošanā.