Pirmkārt, no jautājuma nav skaidrs, cik vecs ir bērns. Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikts, ka nepilngadīga persona skaitās bērns (ar dažiem izņēmumiem) līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Tātad Jūsu bērns vienlīdz labi var būt, piemēram, septiņus vai 17 gadus vecs.

Iespējams, uz viņu attiecināms Krimināllikuma 11.panta „Vecums, ar kuru iestājas kriminālatbildība” norma: „Pie kriminālatbildības saucama fiziskā persona, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienai sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu. Mazgadīgais, tas ir, persona, kas nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, pie kriminālatbildības nav saucams.”

Tātad, ja Jūsu dēlam nav 14 gadu, viņš pie kriminālatbildības nav saucams, ja arī būtu pierādījumi par viņa veiktu likumpārkāpumu.

Loģiski gan izriet jautājums, kādēļ nakts vidū (ja ugunsgrēks sākās 00:30) vai jebkurā citā laikā Jūsu dēls policijā bija viens, jo nepilngadīgo uz pratināšanu parasti aicina ar viņa likumiskā pārstāvja, mācību iestādes vai bāriņtiesas (pagasttiesas) starpniecību. Tikai tad, ja ir apstākļi, kas pamatoti liedz vai apgrūtina izmantot šādu aicināšanas kārtību, nepilngadīgo aicina uz policiju tiešā veidā. Kādēļ viņam līdzās nebija vecāku, kas satraukumu un pārdzīvojumu tomēr mazinātu, arī nav saprotams. Ja policija vienkārši zēnu kaut kur notvēra un aizveda uz policijas iecirkni varat par to iesniegt sūdzību.

Par iespējamo soda sankciju neko nav iespējams pateikt, jo par notikušo notiek izmeklēšana un tālākais jau ir atkarīgs no tās rezultātiem. Nav nekāda pamata jau iepriekš domāt, ka šie rezultāti varētu būt netaisnīgi. Lai Jūs justos pārliecinātāk un izvairītos no ilgstošiem pārdzīvojumiem, ieteicams sazināties ar advokātu, iepazīstinot viņu ar visiem Jūsu rīcībā esošajiem faktiem, un tad izgaismotos arī iespējamais notikumu virzības scenārijs un (ja nepieciešams) Jūsu dēla uzvedības taktika.