Civiltiesiskās attiecībās, kas saistītas ar aizņemšanos un kreditēšanu, personas sociālais statuss – invalīds, bezdarbnieks – pastāvošā tiesiskā regulējuma ietvaros nav beznosacījumu atvieglojumu saņemšanas garants. Tas nozīmē, ka persona, kas ir invalīds bezdarbnieks un nesaņem nekādus papildu ienākumus, izņemot invaliditātes pensiju, nav atbrīvota no uzņemto finansiālo saistību izpildes.

Personas kredītsaistību nepildīšana, kuras uzņemoties par nožēlu nav nepieciešams norādīt, ka persona ir invalīds un bezdarbnieks, rada tiesiskās sekas. Ja aizņēmums netiek atmaksāts, kreditors vēršas tiesā un tiesa pieņem lēmumu par parādsaistību piedziņu.

Tālāk kreditors ar tiesas nolēmumu vēršas pie tiesu izpildītāja. Tiesu izpildītājs savu pilnvaru ietvaros pilda savas noteiktās funkcijas – vērš piedziņu pret parādnieku, kā to norādījis kreditors (nosūta rīkojumu bankai par konta bloķēšanu, citiem valsts reģistriem par liegumu veikt noteiktas darbības). Tiesu izpildītājam nav informācijas, ka parādnieks ir invalīds bezdarbnieks un saņem tikai valsts maksāto invaliditātes pensiju, kamēr to parādnieks viņam nav darījis zināmu.

Tādēļ parādniekam, kas ir saņēmis tiesu izpildītāja paziņojumu par parādsaistību piedziņu, ir jāinformē par  savu statusu, lai aizsargātu sevi un nenotiktu vienīgo ienākumu ieturēšana, atstājot personu bez minimālajiem iztikas līdzekļiem. Informēšana ir jāveic rakstveidā, nosūtot tiesu izpildītājam iesniegumu, kam pievienotas izziņas par personas statusu un tās ienākumiem.

Ja ir uzsākta parādu piespiedu piedziņa, vienoties par labprātīgu parādu apmaksu ir neloģiski, jo tiesas nolēmumu par piespiedu piedziņu atcelt nav iespējams. Vienlaikus nav noliedzams, ka parādnieka atbildība savu saistību kārtošanā ir personīgās izvēles jautājums. Tādēļ arī no minimālajiem ienākumiem parādnieks var novirzīt noteiktu naudas summu savu saistību dzēšanai.